Vasara ir īstais laiks, lai atklātu sevī jaunas un nezināmas šķautnes. Tam piekrīt arī rakstniece Dace Rukšāne, kas pievērsusies skriešanai.
NRA jau rakstīja, ka Rukšāne apgūst skriešanu profesionāļu vadībā ar mērķi ne mazāk kā Pasaules čempionāts. Rakstniece gan atzina, ka dulli tas gan esot, kā arī paskatīsies, kā ies.
Nepagāja ne mēnesis un pirmie secinājumi par jauno aizraušanos ir jau "Twitter" vietnē:
Tas, kas man patīk skriešanā, tad tas ir fakts, ka skrējēji skrienot, cits ar citu sasveicinās - paceļ roku un, ja var, mazliet uzsmaida, ne vienmēr tam pietiek spēka. Tāda vienotība sūruma sapratnē. Un tas patiešām palīdz.
Pēc šīs atzīšanās seko arī pieredzes stāsti:
Ojārs: "Sveicināties noteikti vajag un tas pavelk. Rēcīgi, ja pretī skrienošais noignorē, nemana. Bet kur skriešanā ir ciešanas? Nu tādā vieglajā rīta, vakara riksītī."
Una: "Tā, starp citu, ir Latvijas foršā lieta, citās zemēs, kur esmu skrējusi, ļaudis tā nedara un pārsteigti raugās uz maniem mēģinājumiem samāties."
Pēteris: "Mani tas tik jauki pārsteidza un uzmundrināja, ka cilvēki Latvijā tā darīja! Bet pēdējā laikā esmu redzējis arī dažus, kas man atzinīgi pamāj arī šeit, kad skrēju garām. Varbūt, ka latviešu solidārā māšana ir eksportā gājusi prece?"
Jana: "Itāļi arī sveicinās!"
Elīna: "Austrumvācijā skrējēji arī sveicinās."
Gatis: "Tokijā pēc tāda mājiena dāmas apstājās un kaut ko pat kliedza nopakaļ. Sabijos."
Ja kas man patīk skriešanā, tad tas ir fakts, ka skrējēji skrienot, cits ar citu sasveicinās - paceļ roku un, ja var, mazliet uzsmaida (ne vienmēr tam pietiek spēka). Tāda vienotība sūruma sapratnē. Un tas patiešām palīdz. @WARiga23
— Dace Ruksane (@Ruksane) August 14, 2023