Černobiļas atomelektrostacijas (AES) sprādziena gaisā izmestais radioaktīvā piesārņojuma mākonis virs Baltijas parādījās un pazuda pāris nedēļu laikā, taču arī 40 gadus vēlāk Baltijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem piesūtītie rēķini par elektrību ir tik indīgi, ka varētu būt vēl no šī paša mākoņa izkrituši.
Šajās dienās pirms 40 gadiem mūsu kolēģa fotogrāfa Ojāra Lūša dzīve sagriezās ar kājām gaisā. Preses namā, kur bija izvietojušas laikrakstu uz žurnālu redakcijas, Ojāram Lūsim tika iedota pavēste. Čornobiļā bija notikusi kodolkatastrofa, un pa visu Latviju tika vākti vīri avārijas seku likvidēšanai. Dažus savāca rīta agrumā no mājām, citus - no darba vietas. Arī mūsu Ojāru.
Pirms 40 gadiem – 1986. gada 26. aprīlī – veicot drošības pārbaudi, Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolreaktora sprādziens, kam sekoja ugunsgrēks, ko apdzēsa vien 10. maijā. Radiācijas mākoņa izplatība bija traģiska: šis indes pikucis gāja pāri Krievijai, Baltkrievijai, Zviedrijai, Norvēģijai… Fukušimas AES kodolkatastrofa, kas notika 2011. gadā, bija desmit reizes vārgāka.
Eksperti brīdina, ka, pārtraucot Černobiļas atomelektrostacijas apvalka kupola remontu, kas tika bojāts Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumā 2025. gada februārī, varētu rasties bīstams radioaktīvu putekļu mākonis, kas apdraudētu visu Eiropu, raksta “euronews.com”.
Francijas uzņēmumi Bouygues Travaux Publics un Vinci Construction Grands Projets, kas projektēja un uzbūvēja Černobiļas atomelektrostacijas 4. bloka apvalku, ir veikuši sākotnējo novērtējumu par bojājumiem, ko sarkofāgs guva pirms gada Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukuma laikā, vēsta DW..
Černobiļas atomelektrostacijas sarkofāgs, iespējams, neizturēs vēl vienu triecienu Tiešs trāpījums pat nebūtu nepieciešams sabrukšanai, komentārā "France24" sacīja elektrostacijas direktors Serhijs Tarakanovs, raksta "Nexta".
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAA) paziņoja, ka Černobiļas atomelektrostacijas Ukrainā esošais radiācijas vairogs "zaudēja savu drošības funkciju" pēc drona trieciena februārī.
Dronu uzbrukumā, kurā Ukraina vainoja Krieviju, tika izšauts caurums 1,5 miljardus eiro vērtajā vairogā, un vairogs vairs nepilda savu funkciju, raksta “The Guardian”.
Černobiļas atomelektrostacijas pētnieki ir atklājuši sēni Cladosporium sphaerospermum, kas radiācijas iedarbības ietekmē aug ātrāk un daļēji to absorbē, raksta "Nexta".
Pēc cilvēku piespiedu pārvietošanas no Černobiļas slēgtās zonas daba ir atguvusi savu agrāko krāšņumu. Pilsētu vietās tagad aug blīvi meži, un savvaļas dzīvnieki "uzdzīvo", izmantojot brīvību no cilvēku klātbūtnes, raksta ukraiņu medijs "Prozoro".
Vietējie iedzīvotāji ir neizpratnē pēc tam, kad Černobiļas apkārtnē pamanīta suņu grupa – daži no tiem pēc gadiem ilgas dzīves atomelektrostacijas tuvumā ir ieguvuši dīvainu zilu nokrāsu, raksta “Daily Star”.
Sociālajos tīklos, tostarp platformā X, nesen izplatījies sensacionāls apgalvojums, ka Černobiļas avārijas zona Ukrainā, kas tika pamesta pēc 1986. gada kodolkatastrofas, kļuvusi par "Eiropas labāko rezervātu", kur radiācija it kā veicinājusi dzīvnieku un augu superadaptāciju.
Šogad apritēja 39 gadi kopš avārijas Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā, kad 1986.gadā pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja atomelektrostacijas ceturtais reaktors. Kopš tā laika zeme ap atomelektrostaciju tika atzīta par nepiemērotu lauksaimniecībai, proti, tajā nedrīkstēja neko ne sēt, ne stādīt, ne arī audzēt dzīvniekus.
Krievijas uzbrukuma drons ar spēcīgi kaujas lādiņu ietriecies aizsargkupolā virs avārijās iznīcinātā Černobiļas atomelektrostacijas ceturtā reaktora, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ziņo "Defence-blog.com"
Pamestajās teritorijās, kas ieskauj Černobiļas kodolkatastrofas vietu, ilgstoša starojuma apstākļos suņi ne tikai izdzīvo, bet arī attīstās dīvainos veidos, raksta “earth.com”.
Pirms Krievijas iebrukuma Černobiļas atomelektrostacijas aizlieguma zona bija viens no populārākajiem tūrisma objektiem Ukrainā arī ārzemnieku vidū. Lai arī Loslamosa Amerikā ir labi pazīstama kā pirmās atombumbas izveides vieta, tikai daži cilvēki zināja, ka tās teritorija ir piesārņota ar radiāciju, raksta “The Guardian”.
Ukrainas austrumos atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kuru Krievija ieņēma drīz pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā - tā bieži ir kļuvusi par bažu avotu starptautiskajiem novērotājiem. Vai pasaule ir gatava vēl vienai Černobiļai? Skaidro euronews.com.
Šķiet neticami, bet Ukrainas teritorijā atrodas tik bīstams objekts, ka pat skatīšanās uz to var būt liktenīga. Šis nāvējošais artefakts ir pazīstams kā "Černobiļas ziloņa kāja", raksta Daily Mail.
Norobežotajā zonā ap Čornobiļas atomelektrostaciju (AES) izcēlušies vairāki ugunsgrēki, paziņojis Ukrainas parlaments, atsaucoties uz Eiropas Kosmosa aģentūras satelītu datiem.