Černobiļas atomelektrostacija cietusi no drona sprādziena, drošība ir apdraudēta
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAA) paziņoja, ka Černobiļas atomelektrostacijas Ukrainā esošais radiācijas vairogs "zaudēja savu drošības funkciju" pēc drona trieciena februārī.
Ukrainas prokurori pirmie ziņoja, ka 1,5 miljardus eiro vērtais aizsargvairogs, kas tika uzbūvēts 2019. gadā pēc ES iniciatīvas un sedza oriģinālo betona sarkofāgu, februārī tika pārrauts Krievijas "Shahed" drona trieciena rezultātā.
Pagājušajā nedēļā pārbaudes laikā tika apstiprināts, ka drona trieciens ir iznīcinājis tērauda konstrukciju.
Saskaņā ar SAA ģenerāldirektora Rafaela Grossi teikto, aizsargkonstrukcija "ir zaudējusi savas būtiskās drošības funkcijas, tostarp spēju ierobežot [radiāciju]". Tomēr "nesošo konstrukciju vai uzraudzības sistēmu bojājumi nav neatgriezeniski," piebilda ANO aģentūras vadītājs.
Attiecīgais vairogs tika uzbūvēts 2019. gadā ap Černobiļas atomelektrostacijas oriģinālo betona sarkofāgu. Drons vairogam ietriecās februārī.
Rafaels Grosi piebilda, ka, lai gan ir veikti daži remontdarbi, "joprojām ir nepieciešama visaptveroša atjaunošana, lai novērstu turpmāku degradāciju un nodrošinātu ilgtermiņa kodoldrošību".
Saskaņā ar Kijevas varas iestāžu sniegto informāciju, drons ar sprādzienbīstamu kaujas galviņu ietriecās aizsargvairogā, izraisot ugunsgrēku un bojājot daļu no reaktora aptverošā konteinera. Maskava noliedz uzbrukumu elektrostacijai.
ANO februārī paziņoja, ka radiācijas līmenis saglabājas normāls.
Sprādziens Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā izplatīja radiācijas mākoni visā Eiropā. Cenšoties ierobežot negadījuma sekas, padomju varas iestādes virs reaktora uzcēla betona sarkofāgu, kas bija paredzēts 30 gadu ekspluatācijai.
Jaunā daudzslāņu ēka, kas ir vairāk nekā 100 metrus augsta, tika uzbūvēta, lai saturētu zem sarkofāga palikušo izkusušo kodoldegvielu. Bažas rada notiekošās kaujas ap Ukrainas atomelektrostacijām, īpaši Zaporožjes atomelektrostaciju valsts dienvidos, kas ir lielākā šāda veida iekārta Eiropā.
Zaporožjes atomelektrostacija darbojas ar dīzeļa rezerves ģeneratoriem kopš 23. septembra, kad tika pārtraukta pēdējā atlikušā ārējā elektrolīnija.
Oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pacēla trauksmi par drošības apdraudējumu Zaporožjes atomelektrostacijā, norādot, ka rezerves ģeneratori nekad nav darbojušies tik ilgi.
"Ģeneratori un elektrostacija nebija paredzēti šādam gadījumam," sacīja Zeļenskis, raksturojot situāciju kā "kritisku".
Spēkstacija atrodas teritorijā, ko Krievija ir okupējusi kopš Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī, un tā nedarbojas. Tai joprojām ir nepieciešama uzticama elektroapgāde, lai atdzesētu sešus apturētos reaktorus un izlietoto degvielu, lai novērstu katastrofālus kodolincidentus.
Pēc SAA vadītāja teiktā, avārijas dīzeļģeneratori tika izstrādāti kā "pēdējā aizsardzības līnija", lai palīdzētu atomelektrostacijām atdzesēt reaktorus, taču to izmantošana tagad ir kļuvusi "pārāk izplatīta".
Kamēr šis postošais konflikts turpinās, kodoldrošība joprojām ir nopietni apdraudēta. "Šodien mums ir dažas retas pozitīvas ziņas, taču mēs joprojām esam tālu no patiesības," sacīja Rafaels Grossi.
