Zeme Černobiļā atzīta par piemērotu lauksaimniecībai
Zeme Ukrainas ziemeļos, kas pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. gadā tika atzīta par nepiemērotu lauksaimniecībai, atkal var tikt izmantota lauksaimniecības vajadzībām. Zinātnieki pie šāda secinājuma nonāca pēc savu rezultātu publicēšanas žurnālā "Journal of Environmental Radioactivity".
Par pētījuma rezultātiem ziņoja medijs "The Independent". Pēc kodolkatastrofas plašas teritorijas tika pasludinātas par bīstamām dzīvībai un lauksaimniecībai. Černobiļas slēgtā zona, kas aptver 4200 kvadrātkilometrus, mūsdienās ir neapdzīvota un tajā atrodas viens no lielākajiem dabas rezervātiem Eiropā.
Tomēr tā sauktā Obligātās evakuācijas zona, kuras platība ir aptuveni 2000 kvadrātkilometri, nekad nav bijusi pilnīgi tukša - tur joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku. Kopš negadījuma radiācijas līmenis šajās teritorijās ir ievērojami samazinājies radioaktīvo izotopu sabrukšanas un virszemes augsnes slāņu erozijas dēļ. Neskatoties uz to, oficiālā zemes klasifikācija nav pārskatīta kopš 1991. gada.
Pēdējos gados daži vietējie lauksaimnieki ir sākuši patstāvīgi atjaunot kultūraugus nelielā mērogā. Jauni pētījumi apstiprina, ka lielu daļu šīs zemes patiešām var droši izmantot kultūraugu audzēšanai.
Zinātnieki Žitomiras apgabalā pārbaudīja aptuveni 100 hektārus, novērtējot piesārņojuma līmeni un radionuklīdu iespējamo uzkrāšanos tādās kultūrās kā kartupeļi, graudi, kukurūza un saulespuķes.
Augsnes paraugu analīze un ārējā gamma starojuma mērījumi parādīja, ka lauksaimniecības darbinieku efektīvā starojuma deva ir ievērojami zemāka par Ukrainā noteikto maksimāli pieļaujamo līmeni.
Turklāt, pētījums parādīja, ka radiācijas līmenis šajās zonās ir zemāks nekā dabiskais fona starojums, kas atrodams daudzās pasaules daļās.
Tas nozīmē, ka ar pienācīgu kontroli un atbilstību Ukrainas pārtikas nekaitīguma standartiem daudzas kultūras var droši audzēt iepriekš aizliegtajās teritorijās.
“Kopš 1986. gada ap Černobiļu ir izveidojušies daudzi mīti un dezinformācija par radiācijas apdraudējumu, kas negatīvi ietekmējuši cilvēku dzīvi, kuri joprojām dzīvo šajos reģionos,” norāda pētījuma vadītājs, Portsmutas Universitātes profesors Džims Smits. “Šis pētījums ir nozīmīgs visām kopienām, kuras cietušas Černobiļas katastrofā.”