Černobiļā gatavojas atkal audzēt pārtiku

Šogad apritēja 39 gadi kopš avārijas Čornobiļas atomelektrostacijā (AES) Ukrainā, kad 1986.gadā pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja atomelektrostacijas ceturtais reaktors. Kopš tā laika zeme ap atomelektrostaciju tika atzīta par nepiemērotu lauksaimniecībai, proti, tajā nedrīkstēja neko ne sēt, ne stādīt, ne arī audzēt dzīvniekus.

Zinātnieki šobrīd secinājuši, ka zeme Ukrainas ziemeļos, kas pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. gadā tika atzīta par nepiemērotu lauksaimniecībai, atkal var tikt izmantota lauksaimniecības vajadzībām, vēsta žurnāls "Journal of Environmental Radioactivity"

Par pētījuma rezultātiem ziņoja medijs "The Independent". Pēc kodolkatastrofas plašas teritorijas tika pasludinātas par bīstamām dzīvībai un lauksaimniecībai. Černobiļas slēgtā zona, kas aptver 4200 kvadrātkilometrus, mūsdienās ir neapdzīvota un tajā atrodas viens no lielākajiem dabas rezervātiem Eiropā.

Tomēr tā sauktā Obligātās evakuācijas zona, kuras platība ir aptuveni 2000 kvadrātkilometri, nekad nav bijusi pilnīgi tukša - tur joprojām dzīvo tūkstošiem cilvēku. Kopš negadījuma radiācijas līmenis šajās teritorijās ir ievērojami samazinājies radioaktīvo izotopu sabrukšanas un virszemes augsnes slāņu erozijas dēļ. Neskatoties uz to, oficiālā zemes klasifikācija nav pārskatīta kopš 1991. gada.

Pēdējos gados daži vietējie lauksaimnieki ir sākuši patstāvīgi atjaunot kultūraugus nelielā mērogā. Jauni pētījumi apstiprina, ka lielu daļu šīs zemes patiešām var droši izmantot kultūraugu audzēšanai.

Zinātnieki Žitomiras apgabalā pārbaudīja aptuveni 100 hektārus, novērtējot piesārņojuma līmeni un radionuklīdu iespējamo uzkrāšanos tādās kultūrās kā kartupeļi, graudi, kukurūza un saulespuķes.

Augsnes paraugu analīze un ārējā gamma starojuma mērījumi parādīja, ka lauksaimniecības darbinieku efektīvā starojuma deva ir ievērojami zemāka par Ukrainā noteikto maksimāli pieļaujamo līmeni.

Turklāt, pētījums parādīja, ka radiācijas līmenis šajās zonās ir zemāks nekā dabiskais fona starojums, kas atrodams daudzās pasaules daļās.

Tas nozīmē, ka ar pienācīgu kontroli un atbilstību Ukrainas pārtikas nekaitīguma standartiem daudzas kultūras var droši audzēt iepriekš aizliegtajās teritorijās.

“Kopš 1986. gada ap Černobiļu ir izveidojušies daudzi mīti un dezinformācija par radiācijas apdraudējumu, kas negatīvi ietekmējuši cilvēku dzīvi, kuri joprojām dzīvo šajos reģionos,” norāda pētījuma vadītājs, Portsmutas Universitātes profesors Džims Smits. “Šis pētījums ir nozīmīgs visām kopienām, kuras cietušas Černobiļas katastrofā.”

Vienlaikus pētnieki atzinuši, ka slēgtajā zonā ap AES palielinājās bioloģiskā daudzveidība un 2007. gadā Ukraina to atzina par aizsargājamu teritoriju. Tika konstatēts, ka dažām sugām radiācijas ietekmē radušās nelielas mutācijas, taču tiek uzskatīts, ka augiem un dzīvniekiem pret radiāciju varētu būt izstrādājušies aizsargmehānismi.

Traģēdija, kas skāra arī Latviju

Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli. Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.

Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.

Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.

Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm.

No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācijas iedarbība smagi ietekmēja šo cilvēku veselību, ievērojami pasliktinot viņu dzīves kvalitāti un saīsinot mūža ilgumu. Stradiņa slimnīca, balstoties uz mūsdienu medicīnas iespējām, sniedz gan stacionāro, gan ambulatoro medicīnisko palīdzību Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanā iesaistītajiem un cietušajiem. 2002.gadā slimnīcas teritorijā tika atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta Čornobiļas traģēdijas upuriem. Katru gadu aprīlī pie piemiņas vietas pulcējas gan tiešie notikumu liecinieki, gan atbalstītāji, lai pieminētu cietušos, dalītos atmiņās un atgādinātu sabiedrībai par nepieciešamību novērst šādu katastrofu atkārtošanos.