Bojāts Černobiļas kodolreaktora aizsargvairogs; pieauguši radiācijas draudi

© unsplash.com

Dronu uzbrukumā, kurā Ukraina vainoja Krieviju, tika izšauts caurums 1,5 miljardus eiro vērtajā vairogā, un vairogs vairs nepilda savu funkciju, raksta “The Guardian”.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka aizsargvairogs virs Černobiļas katastrofas kodolreaktora Ukrainā, kuram februārī trāpīja drons, vairs nevar pildīt savu galveno funkciju - bloķēt radiāciju.

Februārī drona trieciens izsita caurumu "jaunajā drošajā norobežojošajā konstrukcijā", kas tika uzbūvēta par 1,5 miljardiem eiro 2019. gadā ar Eiropas vadītas iniciatīvas palīdzību.

IAEA paziņoja, ka pagājušajā nedēļā veiktajā tērauda norobežojošās konstrukcijas pārbaudē tika konstatēts, ka drona trieciens ir degradējis konstrukciju.

Čornobiļas sprādziens, kas notika laikā, kad Ukraina atradās Maskavas pakļautībā kā daļa no Padomju Savienības 1986. gadā, izplatīja radiāciju visā Eiropā. Cenšoties ierobežot reaktora kušanu, padomju vara virs reaktora uzcēla betona "sarkofāgu", tomēr tā kalpošanas laika bija tikai 30 gadi. Jaunā norobežojošā konstrukcija tika uzbūvēta, lai ierobežotu radiāciju gadu desmitem ilgajā sarkofāga, zem tā esošās sagrautās reaktora ēkas un pašas izkusušās kodoldegvielas galīgās noņemšanas laikā.

IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi sacīja, ka inspekcijas misija “apstiprināja, ka aizsargkonstrukcija ir zaudējusi savas galvenās drošības funkcijas, tostarp norobežošanas spēju, kā arī konstatēja, ka tās nesošajām konstrukcijām vai uzraudzības sistēmām nav nodarīti paliekoši bojājumi”.

Grossi sacīja, ka ir veikti daži remontdarbi, “taču visaptveroša atjaunošana joprojām ir būtiska, lai novērstu turpmāku degradāciju un nodrošinātu ilgtermiņa kodoldrošību”.

ANO 14. februārī ziņoja, ka Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka bezpilota lidaparāts ar sprādzienbīstamu kaujas galviņu trāpījis elektrostacijai, izraisījis ugunsgrēku un bojājis reaktora aizsargapvalku. Ukrainas varas iestādes apgalvoja, ka bezpilota lidaparāts piederējis Krievijai, tomēr Maskava noliedza, ka tā būtu uzbrukusi elektrostacijai.

ANO februārī paziņoja, ka radiācijas līmenis saglabājies normāls un stabils, un nav ziņots par radiācijas noplūdēm.

Krievija vairāk nekā mēnesi okupēja elektrostaciju un apkārtējo teritoriju 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā pirmajās nedēļās, kad tās spēki sākotnēji mēģināja virzīties uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.

IAEA veica pārbaudi kopā ar valsts mēroga apsekojumu par Ukrainas un Krievijas kara radītajiem bojājumiem elektroapgādes apakšstacijās.