černobiļa

Ukrainas ugunsdzēsēji sestdien pastiprinājuši centienus apdzēst ugunsgrēkus netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES), kuri deg jau divas nedēļas un dūmi no kuriem ietinuši smogā galvaspilsētu Kijevu. Reģionā joprojām deg vismaz seši ugunsgrēki, liecina Ukrainas Ārkārtas dienesta sestdien publicētās kartes. Ugunsgrēku dzēšanā iesaistījušies vairāk nekā 700 ugunsdzēsēji, kas izmanto helikopterus. Pēc satelītuzņēmumiem aplēsts, ka ugunsgrēki skāruši 11 500 hektārus meža, taču vides aizstāvju organizācija "Greenpeace" saka, ka patiesā platība varētu būs četras reizes lielāka. Tikmēr biezs smogs ietinis galvaspilsētu Kijevu, kas atrodas 70 kilometru attālumā no Černobiļas slēgtās zonas robežas. Varasiestādes uzstāj, ka trīs miljonus iedzīvotāju lielajā pilsētā radiācijas līmenis nav paaugstināts. Vācija sestdien paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai palīdzību 230 000 eiro vērtībā, tostarp specializētu mežu ugunsgrēku dzēšanas mašīnu, 80 radiācijas dozimetrus un 15 kilometrus šļūteņu. Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus. 30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.

Ukrainas ugunsdzēsējiem izdevies pakļaut kontrolei meža ugunsgrēkus, kas ilgāk nekā nedēļu dega netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES), otrdien paziņojušas varasiestādes.

Ukrainas aģentūras sabiedriskās padomes loceklis Jaroslavs Jemeļjaņenko sociālajos tīklos brīdina - ugunsgrēks Černobiļas atomelektrostacijas apkārtnē atrodas tikai 2 kilometru attālumā no ļoti radioaktīvu atkritumu krātuvēm.

Netālu no bijušās Černobiļas atomelektrostacijas (AES) jau sesto dienu plosās meža ugunsgrēki, raisot bažas par radiāciju, kas saglabājusies šajā apgabalā kopš kodolkatastrofas pirms vairāk nekā 30 gadiem.

Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) līdz šodienai nav konstatējis paaugstinātus radiācijas mērījumus Latvijā pēc ugunsgrēka Černobiļas atomelektrostacijas (AES) aizliegtajā zonā, informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Krievija radījusi savu versiju par Černobiļas AES kodolkatastrofu, pēc tam, ka britu un amerikāņu kopdarbs, kurā tika izstāstīts 1986. gada 26. aprīļa kodolkatastrofas un tās seku likvidācijas stāsts, guvis lielu popularitāti.

Ukraina un tās partneri no Eiropas trešdien oficiāli atklāja jauno metāla kupolu, kas ieskauj Černobiļas atoemelektrostacijas (AES) katastrofā iznīcināto reaktoru. Darbs pie kupola izveidošanas turpinājies 20 gadus. Par pasaulē lielāko pārvietojamo metāla būvi dēvētais Jaunais drošības norobežojums ieskauj ceturtā reaktora atliekas, kas palikušas pēc 1986.gada Černobiļas AES katastrofas. Būves izmaksas 1,5 miljrda eiro apmērā sedza īpašs fonds, ko izveidoja Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Finansējumu ieguldījušas 45 valstis. Ar milzīgo 108 metrus augsto kupolu varētu nosegt Parīzes Dievmātes katedrāli. Tā svars sasniedz 36 tūkstošus tonnu. "Šodien mēs saņemam atslēgas konstrukcijai, kas izveidota desmitiem valstu kopīgos centienos aizsargāt visu planētu un cilvēci no radioaktīva piesārņojuma," ceremonijā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš noradīja, ka "līdz šim brīdim" Černobiļa bija negatīva Ukrainas zīmola daļa, bet "ir laiks mūsu problēmu pārvērst ieguvumā". Konstrukcija ir pietiekam spēcīga, lai izturētu virpuļviesuli, un tā būvēta, lai nostāvētu simt gadu, paziņoja ERAB. Kupols izveidots 2016.gadā, un tas pilnībā nosedz uzreiz pēc katastrofas steigā uzbūvēto norobežojumu.

Černobiļa ir pamesta pilsēta Ukrainas ziemeļos, netālu no robežas ar Baltkrieviju, Kijevas apgabalā. No 1932. līdz 1986. gadam bija Černobiļas rajona administratīvais centrs. Pēc Černobiļas AES katastrofas pilsēta tika iekļauta Ivankovas rajonā. Pilsēta tika evakuēta 1986. gadā, kad aptuveni 14 km uz ziemeļrietumiem Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolkatastrofa. Pirms evakuēšanas Černobiļā dzīvoja 14 tūkstoši iedzīvotāju.

Televīzijas seriāls Černobiļa, kas vēsta par 1986. gada 26. aprīlī notikušo katastrofu Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā, ir izraisījis lielu ažiotāžu visā pasaulē. Lai gan seriāla autori likuši saprast, ka viņu galvenais mērķis bijis parādīt melu un liekulības atmosfēru, kādā savus pēdējos gadus vadīja Padomju Savienība (tieši tādēļ seriāls saņēmis bargu kritiku Krievijā), ne mazums skatītāju nolasījuši citu vēstījumu – enerģijas iegūšana ar kodolreakciju palīdzību nav īsti droša.

Saeimas deputāti nodevuši izskatīšanai likumprojektu par sociālo atbalstu Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pašlaik pabalsts černobiliešiem ir 100 eiro mēnesī, bet likumprojektā piedāvāts to palielināt līdz 128 eiro mēnesī.

Šodien aprit 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 000 cilvēku. Fotogrāfi iemūžinājuši, kā šobrīd izskatās Černobiļā.

Šodien plkst.10 Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas plāksnes notiks Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākums, informēja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Viļņā nedēļas garumā tiks filmēts ASV telekanāla HBO miniseriāls par Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofu.

Šodien aprit 32 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 000 cilvēku.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā, pie Černobiļas traģēdijas upuru pieminekļa, ceturtdien notika piemiņas pasākums upuriem un katastrofas glābējiem. Šodien aprit 32 gadi kopš notika atomelektrostacijas avārija Černobiļā, Ukrainā.

Šodien aprit 32 gadi kopš Černobiļas kodolkatastrofas, kas notika 1986.gada 26. aprīli. ANO zinātnieki šobrīd ir nonākuši pie baisa atzinuma: ceturto daļu no vairogdziedzera vēža gadījumiem, kas diagnosticēti reģionā ap AES, izraisījusi radiācija.

Producents Juris Millers, kurš šonedēļ devies uz Ukrainu, klātienē paspējis vērot ne vien grupas "Triana park" uzstāšanos "Eirovīzijā", bet arī apmeklēt kādu pasaulē zināmu, vienlaikus bīstamu tūrisma objektu.

Šodien aprit 31 gads kopš traģiskās Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas. Pieminot šo notikumu, Černobiļā bija ieradušies Ukrainas un Baltkrievijas prezidenti, kā arī cilvēki nolika ziedus pie bojāgājušo cilvēku piemiņai veidotā memoriāla

Šodien aprit 31 gads kopš notika pasaulē lielākā atomelektrostacijas avārija Černobiļā, Ukrainā. Ārvalstu fotogrāfi iemūžinājuši cilvēku dzīvi katastrofas skartajā reģionā vairākus gadu desmitus pēc traģēdijas.