Šodien aprit 32 gadi kopš Černobiļas kodolkatastrofas, kas notika 1986.gada 26. aprīli. ANO zinātnieki šobrīd ir nonākuši pie baisa atzinuma: ceturto daļu no vairogdziedzera vēža gadījumiem, kas diagnosticēti reģionā ap AES, izraisījusi radiācija.
Pēc dažādu statistikas datu un pētījumu pārbaudes Vīnē bāzētā ANO komiteja, kas pēta radiācijas ietekmi, trešdien paziņojusi, ka no 1991.gada līdz 2015.gadam Černobiļas atomelektrostacijas (AES) reģionā, kas ietver daļu Krievijas un visu Ukrainu un Baltkrieviju, diagnosticēti 20 000 vairogdziedzera vēža gadījumu. Dati ietver cilvēkus, kas 1986.gadā bija jaunāki par 18 gadiem.
"Vairogdziedzera vēzis ir milzīga problēma pēc Černobiļas negadījuma, un nepieciešama tālāka izpēte, lai labāk izprastu ilgtermiņa sekas," teikts ANO komitejas paziņojumā.
Balstoties uz ierobežotiem datiem par periodu no 1991.gada līdz 2005.gadam, komiteja iepriekš bija aprēķinājusi, ka reģionā diagnosticēti 7000 vairogdziedzera vēža gadījumi, bet nebija noteikusi daļu, kas, domājams, saistīta ar radiāciju.
Vēža gadījumu skaits pieaudzis ne tikai radiācijas ietekmes dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēki, kas tiek novēroti, noveco un līdz ar vecumu palielinās saslimšanas risks, norādījusi komiteja.
Jāatgādina, ka 1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 000 cilvēku
ŠodienPaula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas plāksnes notiek traģēdijas upuru piemiņas pasākums. No plkst.10 līdz 10.50 notiek Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas pasākuma dalībnieku un viesu uzrunas, kurās piedalīsies Saeimas deputāti kā arī Ukrainas, Krievijas, Baltkrievijas vēstnieki, Rīgas domes, Labklājības un Veselības ministrijas pārstāvji un citi viesi. Pasākuma noslēgumā no plkst.10.50 līdz 11 notiks ziedu nolikšana pie Černobiļas traģēdijas upuru piemiņas plāksnes un pasākuma dalībnieku kopējā fotografēšanas.
Savukārt Iekšlietu ministrijā šodien plkst.12.30 notiks svinīgais pasākums, kurā pieminot Černobiļas AES avārijas gadadienu, 192 avārijas seku likvidēšanas dalībnieki saņems Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku piemiņas zīmes. Pirms piemiņas zīmju pasniegšanas - plkst.12.15 mediju brīfingā tiks sniegta aktuālā informācija par atbalsta pasākumiem, kurus ir iespēja saņemt Černobiļas AES likvidēšanas dalībniekiem. Brīfingā piedalīsies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) un Latvijas Savienības Černobiļa biedrības prezidents Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks.
Kozlovskis šodien pasniegs apbalvojumus 192 Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem no Rīgas, Mārupes, Ķekavas, Jūrmalas, Jelgavas, kā arī no Ozolnieku, Bauskas, Iecavas u.c. novadiem, kurus apbalvojumam izvirzījusi biedrība "Latvijas savienība Černobiļa".
"Černobiļas atomelektrostacijas avārija bija viena no lielākajām civilajām katastrofām cilvēces vēsturē, kas izmainīja tūkstošiem cilvēku dzīves un likteņus. Piemiņas zīmes pasniegšana man ir liels gods un iespēja izteikt Latvijas pateicību un apliecināt cieņu avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un viņu tuviniekiem. Radiācija neapšaubāmi ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību, tāpēc ir būtiski, ka šiem cilvēkiem tiek nodrošināti nepieciešamie veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pasākumi," norāda Kozlovskis.
.Jāpiemin, ka naktī uz ceturtdienu Ukrainas pilsētā Slavutičā notika Černobiļas katastrofas upuru piemiņas pasākums. Slavutiča ir īpaši izveidota pilsēta, aptuveni 50 kilometru attālumā no Černobiļas kodolreaktora, kur pēc katastrofas tika izmitināts atomreaktora personāls un avārijas seku likvidatori.