26. aprīlī apritēja 30 gadu kopš katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (AES). Bēdīgā gadadiena ne tikai uzjundījusi debates par to, cik tad īsti dzīvību prasījusi šī katastrofa, bet arī likusi mobilizēt finansiālos un citus resursus, lai novērstu tās sekas – cik nu tas ir iespējams.
Uzreiz pēc katastrofas 1986. gada pavasarī Aleksandrs Novickijs netika izsaukts uz Černobiļu, viņu norīkoja darbam dzimtajā Kijevā, speciāli izveidotā štābā atomelektrostacijas avārijas likvidēšanas darbu koordinēšanai. Taču jau pēc dažām dienām Aleksandram bija jādodas uz avārijas vietu. Viņa uzdevums bija nodrošināt tur strādājošos glābējus ar visu nepieciešamo. Pāris gadus vēlāk Aleksandrs notikuma vietā strādāja arī pastāvīgi.
Pjotrs, Stepans un Aleksandrs. Kijevieši, kurus jau pirmajā dienā pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas nosūtīja uz bīstamo zonu. Jābrauc komandējumā, tā viņi atbildēja savām sievām. Nav nevienas ģimenes Ukrainā, kuru nebūtu skārusi Černobiļas katastrofa, Neatkarīgajai saka trīs černobiliešu piederīgie, kuri atnākuši nolikt ziedus un pieminēt savus mīļos piemiņas vietā Kijevā, kur krustojas Černobiļas iela ar dzīvo un skaļo Peremogas avēniju.
Pieminot Černobiļas AES avārijas 30.gadadienu, šodien Iekšlietu ministrijā pirmajiem 125 avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem tika pasniegta īpaši izveidota piemiņas zīme.
Pirms 30 gadiem – 1986. gada traģiskajā 26. aprīlī – bezatbildīgu testu veikšanas laikā izkusa Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors. Radioaktīvu tvaiku noplūdes rezultātā reaktora korpuss uzsprāga, ēka sagruva, un izmeši pārklāja pusi Austrumeiropas.
Šodien dažādos atceres pasākumos pieminēs 30.gadadienu kopš Černobiļas katastrofas - Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Šogad aprit 30 gadi kopš Černobiļas katastrofas. CNN sadarbībā ar fotogrāfu Nilu Akermanu izveidojuši fotostāstu, kurā redzama šodienas dzīve netālu no Černobiļas. To fotogrāfam palīdzējuši atklāt bērni, kuri dzimuši un auguši katastrofas skartajās zonās.
Černobiļas katastrofa ir postošākā kodolkatastrofa pasaulē un starptautiskā sabiedrība vienmēr atcerēsies Černobiļas pieredzi un atbalstīs Ukrainu, savā uzrunā Ukrainā notiekošajā starptautiskajā forumā "Černobiļas pieredze pasaules kodoldrošībai" uzsvēra bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats piedalījās 1986.gadā Černobiļas avārijas seku likvidēšanā.
Lai saņemtu likumā noteikto kaitējuma atlīdzību, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidatoriem ir jātiesājas ar valsti. Jau vairāk nekā divus gadus valdība nevar pieņemt grozījumus likumā, lai skaidri un gaiši pateiktu, ka černobiliešiem ir tiesības gan uz vecuma pensiju, gan kaitējuma atlīdzību.
Šodien aprit 29 gadi kopš traģiskās 1986.gada 26.aprīļa atomreaktora avārijas Ukrainā. Kā zināms, Černobiļā ne tikai tiek rīkotas ekskursijas- tur vēl aizvien uzturas cilvēki. Tiek lēsts, ka iedzīvotāju skaits šajā vietā ir aptuveni 625.
Labklājības ministrija (LM) rosina ar 2015.gadu no 85,37 līdz 100 eiro palielināt sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas (AES) seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm.
Pieminot pasaules lielāko atomelektrostacijas (AES) avāriju Černobiļā, rīt, 25.aprīlī, plkst.10 Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā notiks atceres pasākums, informē slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.
Labklājības ministrija (LM) ilgus gadus atteikusies pildīt Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā iesaistīto personu atbalstam veltīto speciālo likumu, kur teikts, ka viņiem ir tiesības saņemt gan veselības kaitējuma atlīdzību, gan arī vecuma pensiju, - informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
Bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers 26.jūnijā tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Volodimiru Litvinu. Oficiālās vizītes Latvijā laikā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs pasniedza Valdim Zatleram 2011.gada 26.aprīlī Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča piešķirto Ukrainas valsts apbalvojumu- Brīvības ordeni- par nozīmīgu ieguldījumu Černobiļas kodolkatastrofas seku likvidācijā.
Saeimas planārsēdē šodien izlemts nodot komisijām politiskās apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcija rosināto ieceri apbalvot Černobiļas avārijas seku likvidētājus ar piemiņas zīmēm.
Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcija rosina apbalvot Černobiļas avārijas seku likvidētājus ar piemiņas zīmēm, aģentūru LETA informēja apvienībā.