Černobiļas katastrofa ir postošākā kodolkatastrofa pasaulē un starptautiskā sabiedrība vienmēr atcerēsies Černobiļas pieredzi un atbalstīs Ukrainu, savā uzrunā Ukrainā notiekošajā starptautiskajā forumā "Černobiļas pieredze pasaules kodoldrošībai" uzsvēra bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats piedalījās 1986.gadā Černobiļas avārijas seku likvidēšanā.
Uzrunājot klātesošos, Zatlers akcentēja, ka uzskata par savu pienākumu stāstīt cilvēkiem, ko nozīmē Černobiļas katastrofa un kādas ir šīs avārijas sekas. "Padomju armija tobrīd bija gatava kodolkaram, bet ne kodolkatastrofai,” sacīja bijušais Latvijas prezidents.
Kā informē Latvijas vēstniecība Ukrainā, forumu organizēja Ukrainas Ārlietu ministrija un Ekoloģijas un dabas resursu ministrija. Zatlers kopā ar pirmo Ukrainas prezidentu Leonīdu Kravčuku bija foruma goda viesi.
Bijušais Latvijas prezidents šonedēļ apmeklēja Ukrainu, lai piedalītos Černobiļas katastrofas 30.gadadienas piemiņas pasākumos. Ceturtdien Zatlers kopā ar citām ārvalstu delegācijām izpētes braucienā apmeklēja Černobiļas un Pripjatjas slēgto zonu. Brauciena laikā delegācijām bija iespēja iepazīties ar Černobiļas atomelektrostacijas darbu un apskatīt jaunās patvertnes celtniecības procesu. Tāpat delegācijas apmeklēja Černobiļas katastrofas memoriālu, godinot upuru piemiņu.
Zatlers tikās ar Ukrainas ārpolitikas un iekšpolitikas ekspertiem, pārrunājot aktuālo situāciju valstī un daloties pārdomās par politikas procesiem Eiropā.
Tāpat bijušais prezidents godināja Ukrainas Holodomora (Lielā bada) upuru piemiņu, apmeklējot Nacionālo Holodomora upuru piemiņas memoriālu, kā arī apmeklēja Baltijas, Ziemeļvalstu un Ukrainas mūsdienu mākslas izstādi "Identitāte. Aiz nenoteiktības priekškara" Ukrainas Nacionālajā mākslas muzejā. Šajā izstādē, kuras kuratore ir Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese, ir skatāmi arī triju Latvijas mākslinieču - Ievas Epneres, Katrīnas Neiburgas un Annas Aizsilnieces - darbi.
Kā ziņots, nākamnedēļ apritēs 30.gadadiena kopš Černobiļas katastrofas - Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst.1.23 naktī uz 1986.gada 26.aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni. Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.
Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.
Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3374 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.
Lai gan kopš katastrofas apritējis nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimts, joprojām ekspertu starpā nav vienprātības par to, cik cilvēku dzīvību avārija laupījusi. Ukrainas dati liecina, ka dzīvību zaudējuši vairāk nekā 25 000 avārijas seku likvidētāju.