Kijevā piemin Černobiļas avāriju

PIEMIŅA. Piemineklis Černobiļas AES avārijas upuriem izveidots 1994. gadā Černobiļas ielā, kam šāds nosaukums bijis vēl pirms traģiskās avārijas. Šajā vietā iekārtota arī piemiņas aleja cilvēkiem, kuri piedalījās glābšanas darbos. Pareizticīgo baznīcā viena no ikonām ataino bojāgājušo dvēseles un cilvēkus, kuri glābj izdzīvojušos © Inga Paparde

Pjotrs, Stepans un Aleksandrs. Kijevieši, kurus jau pirmajā dienā pēc Černobiļas atomelektrostacijas avārijas nosūtīja uz bīstamo zonu. Jābrauc komandējumā, tā viņi atbildēja savām sievām. Nav nevienas ģimenes Ukrainā, kuru nebūtu skārusi Černobiļas katastrofa, Neatkarīgajai saka trīs černobiliešu piederīgie, kuri atnākuši nolikt ziedus un pieminēt savus mīļos piemiņas vietā Kijevā, kur krustojas Černobiļas iela ar dzīvo un skaļo Peremogas avēniju.

Vakar arī Kijevā noritēja vairāki pasākumi Černobiļas 30. gadadienas atcerei. Valsts un pašvaldības pārstāvji nolika ziedus gan memoriālā Černobiļas varoņiem, gan pie pieminekļa katastrofas upuriem Svjatošinskas rajonā pie Černobiļas ielas. Šajā vietā izveidota arī aleja ar marmora plāksnēm, uz kurām iegravēti Černobiļas upuru vārdi, dzimšanas un miršanas datumi. Vakar memoriālās plāksnes tika noklātas ziedu klēpjiem, Ukrainas karogiem, fotogrāfijām, kā arī pie vairākām piemiņas plāksnēm sarindojās sarkanvīna glāzes aizgājušo piemiņai. «Viņi neko nezināja par to, kurp brauc,» atmiņās dalās Stepana Kobernika un Aleksandra Hudimas tuvinieki, «un arī mēs nezinājām. Vispār no sākuma bija informācija, ka noticis terorakts... Tagad ir skaidrs – tā bija nolaidība pret cilvēkiem, pret mūsu zemi, pret visu pasauli. Mēs esam atnākuši, lai pateiktos mūsu tuvajiem par to, ka esam dzīvi.» Runājot par laiku pirms 30 gadiem, asaras nevar valdīt neviens. Aleksandrs Novickijs atnesis sarkanas neļķes, viņš atnācis kopā ar draugiem. «Rūgtas atmiņas, jo daudzu cilvēku vairs nav un jau ļoti sen nav. Uzreiz pēc katastrofas 1986. gada pavasarī mani uz Černobiļu neizsauca, bet vēlāk tur strādāju mēnešiem. Mana ģimene no Kijevas aizbrauca pie vecākiem uz Zaporožji, jo arī Kijevā bija paaugstināta radioaktivitāte, taču par to neviens nerunāja...» Mediķe Nellija no Kijevas katru gadu piemiņas vietā noliek pašas dārzā audzētus ziedus. «Vienkārši pateikt paldies šiem cilvēkiem, ja ne viņi – mēs varbūt te nerunātu,» saka sieviete. Tieši pirms 30 gadiem maija sākumā viņai piedzima dēliņš, tāpēc to laiku atceras ļoti skaidri un skaudri. Informācijas tolaik par avāriju nav bijis nevienam. Piemiņas vietā Černobiļas avārijas upuriem plīvo arī Latvijas karogs.