Saeimas deputāti nodevuši izskatīšanai likumprojektu par sociālo atbalstu Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Pašlaik pabalsts černobiliešiem ir 100 eiro mēnesī, bet likumprojektā piedāvāts to palielināt līdz 128 eiro mēnesī.
Priekšlikums palielināt sociālo pabalstu Černobiļas AES seku likvidatoriem iesniegts ne pirmo reizi, tomēr līdz šim tas nebija guvis atbalstu. Tagad Saeima vienojās to izskatīt, par atbildīgo nosakot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Sākotnēji par atbildīgo bija iecerēts noteikt Sociālo un darba lietu komisiju. Saeimas deputāts Jānis Krišāns (Saskaņa) atgādināja, ka no radioaktīvā piesārņojuma visvairāk cieta Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāji, bet piesārņojama izplatība un ietekme būtu vēl lielāka, ja «mūsu Latvijas cilvēki nepalīdzētu ierobežot šīs katastrofas radīto piesārņojumu. Šie cilvēki pasargāja arī Latviju, Lietuvu, Igauniju un visu Eiropas valstu iedzīvotājus, bet piesārņojuma ietekme ir un būs vēl daudzus desmitus gadu». Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums pašreiz nosaka Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku un cietušo personu statusu, sociālās garantijas un medicīnisko aprūpi. Šajā likumā rakstīts, ka valsts pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir vien 64,03 eiro. «Avārijas seku likvidatoriem radiācijas ietekme ir grāvusi viņu fizisko un psihisko veselību, kas ļoti ietekmē šo cilvēku un viņu ģimenes sadzīvi,» aizstāvot piedāvātās likuma izmaiņas, sacīja J. Krišāns, «radiācijas izraisīto slimību spektrs ir ļoti plašs. Tas nesaudzīgi grauž organismu, un, lai ar to cīnītos, ir nepieciešami medikamenti un labs uzturs. Jā, šodien medikamenti tiek kompensēti no valsts, bet pašu cilvēku piemaksas tomēr saglabājas ļoti augstas un ne visi spēj to arī izdarīt. Palielinot pabalsta apmēru, mēs kaut nedaudz palīdzēsim risināt šo cilvēku smagās materiālās problēmas un atvieglosim viņu sadzīvi.»
Kodolkatastrofa Ukrainā notika 1986. gada 26. aprīlī. No Latvijas avārijas seku likvidācijas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, kuri šajā procesā tika iesaistīti līdz pat 1990. gadam. Daudzi nomira pirmo piecu gadu laikā, savukārt tie, kuri izdzīvoja, liela daļa kļuva par cilvēkiem ar invaliditāti. Biedrība Černobiļa apkopojusi informāciju, ka 32 gadu laikā katastrofas izraisīto seku dēļ miruši 1500 černobiliešu, bet 3500 cilvēkiem ir invaliditāte. Galvenās saslimšanas, kuras diagnosticētas avārijas seku likvidatoriem, ir onkoloģiskās saslimšanas, kaulu un saistaudu slimības, nervu sistēmas saslimšanas.
Pašlaik pabalsta apmērs ir 100 eiro mēnesī, to apmēru noteicis Ministru kabinets. Pabalsta apmēru pārskata valdība pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot valsts ekonomisko situāciju un ņemot vērā strādājošo mēneša vidējās algas pieaugumu. Likumprojekta autori norāda, ka pabalsta apmērs nav palielināts kopš 2016. gada, lai gan valstī novērojama ekonomiskā augšupeja un pieaug arī vidējā darba samaksa. Likumprojekta būtība ir noteikt pienākumu Ministru kabinetam palielināt pabalstu, jo tieši valdība nosaka tā apmēru. Savukārt likumā, ja par to galīgajā lasījumā vienosies Saeimas deputāti, būs teikts: pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par divkāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Šīs likuma izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Aprēķināts, ka nākamā gada budžetā papildus tad būs nepieciešami 1,07 miljoni eiro. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka palielinājums plānots 28 eiro apmērā mēnesī, līdz ar to tas pieaugtu līdz 128 eiro. Tiesa, diskusijas valdībā un Saeimā varētu raisīties par šā pabalsta palielināšanu un Labklājības ministrijas izstrādāto koncepciju par minimālo ienākumu līmeni, kas arī ir saistīts ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Arī to plānots nākamgad palielināt. Saeima, visticamāk, pie šā jautājuma atgriezīsies pēc vasaras atvaļinājuma.