Pēc ugunsgrēka Černobiļas aizliegtajā zonā Latvijā nav paaugstinātas radiācijas

© EPA/Scanpix/LETA

Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) līdz šodienai nav konstatējis paaugstinātus radiācijas mērījumus Latvijā pēc ugunsgrēka Černobiļas atomelektrostacijas (AES) aizliegtajā zonā, informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Viņa norādīja, ka RDC atbilstoši savai kompetencei seko līdzi notikumu attīstībai Ukrainā, kur 4.aprīlī Černobiļas AES aizliegtās zonas apvidū pie Volodumurivka ciema Kotovskes mežniecībā izcēlās ugunsgrēks. Meža ugunsgrēka teritorija atrodas aptuveni 550 kilometrus (km) no Latvijas sauszemes robežas.

Kļaveniece skaidroja, ka paaugstināti radiācijas mērījumi nav konstatēti arī citās Eiropas monitoringa stacijās un arī Kijevā, kas atrodas aptuveni 100 km no Černobiļas AES aizliegtās zonas. Netālu no šīm mežu ugunsgrēku vietām atrodas trīs automātiskās radiācijas monitoringa sistēmas novērošanas punkti, kuros pašlaik nav konstatēta paaugstināta radiācija. Visi gamma dozas jaudas mērījumi ir normas robežās.

VVD RDC ir sazinājies ar Ukrainas Valsts kodollietu pārvaldības komitejas Informācijas un avāriju centru un saņēmis informāciju par situāciju saistībā ar šo ugunsgrēku. VVD RDC turpina sekot līdzi gan Latvijas, gan Eiropas radiācijas monitoringa sistēmām, kā arī pastiprināti vērtēt pieejamo informāciju medijos, norādīja Kļaveniece.

No Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vienotās informācijas apmaiņas sistēmas incidentiem un avārijām (IAEA USIE) vai Eiropas Kopienas agrīnās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas (ECURIE) par esošo situāciju Ukrainā nav saņemta informācija, kas prasītu pastiprinātu VVD RDC uzmanību un iesaisti.

Šodien plkst.10.10 VVD RDC saņemta informācija no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras, ka ugunsgrēks bija izplatījies 35 hektāru lielā teritorijā, pašlaik ugunsgrēka epicentrs atrodas 50 km uz rietumiem no Černobiļas atomreaktora. Ne Kijevā, ne citur Ukrainā paaugstināti radiācijas mērījumi konstatēti netiek, uzsvēra VVD pārstāve.

Pēc pieejamās informācijas Ukrainas valsts ārkārtas dienesta mājaslapā, kopš šodienas plkst.8 atsevišķās izolētās vietās deg zāle un meža zemākais stāvs, bet uguns neizplatās.

Ukrainas Valsts kodollietu pārvaldības komiteja savā mājaslapā ir publicējusi ugunsgrēka radioloģiskās ietekmes novērtējumu ukraiņu valodā. Tiek veikta pastiprināta radiācijas monitoringa kontrole, gamma dozas jaudas mērījumi un radionuklīdu satura gaisā analīze un citi mērījumi. Visi mērījumi pašlaik ir normas robežās un netiek pārsniegti.

Informācija tiešsaistes režīmā par radiācijas līmeni Latvijā pieejama VVD tīmekļa vietnē, savukārt Eiropas valstu gamma monitoringa dati pieejami Eiropas radioloģisko datu apmaiņas platformā (European Radiological Data Exchange Platform (EURDEP)) publiskajā tīmekļa vietnes "remon.jrc.ec.europa.eu" sadaļā "Public EURDEP MAP".

Černobiļas AES katastrofa 1986.gada 26.aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku mira vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

30 kilometru rādiusā ap AES tika evakuēti 350 000 cilvēku, šajā zonā joprojām nav ļauts dzīvot. Taču aptuveni 200 cilvēki, neskatoties uz oficiālo aizliegumu, ir atgriezušies šajā zonā.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais