Ukrainas austrumos atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kuru Krievija ieņēma drīz pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gadā - tā bieži ir kļuvusi par bažu avotu starptautiskajiem novērotājiem. Vai pasaule ir gatava vēl vienai Černobiļai? Skaidro euronews.com.
Nesenais ugunsgrēks, kas izcēlās Zaporižjas atomelektrostacijā Ukrainas austrumos, ir atkal radījis satraukumu par iespējamu katastrofu šajā vietā - kamēr Kijiva apgalvoja, ka Krievijas spēki 11. augustā aizdedzināja automašīnu riepas rūpnīcas dzesēšanas torņos, lai radītu iespaidu, ka tā deg, Maskava vainoja uguni Ukrainas spēku apšaudē, nesniedzot nekādus pierādījumus.
Neatkarīgi no tā, kā tas sākās, "nav iespējams", ka šādi uzbrukumi varētu izraisīt spēkstacijas eksploziju, skaidro Roberts E. Kellijs, bijušais Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) galvenais kodolinspektors.
Arī pašreizējais SAEA ģenerāldirektors Rafaels Mariano Grosi nedēļas sākumā apstiprināja, ka pēdējais ugunsgrēks nav ietekmējis kodoldrošību.
Daži iepriekšējie streiki Zaporižjā ir izraisījuši strāvas padeves pārtraukumus - tehniski tas ir bīstami, jo bez jaudas kodolreaktorus nevar atdzesēt, un pārkarstot tie var eksplodēt, kā, piemēram, Černobiļā.
Taču iespēja, ka tas varētu notikt šodien, "būtībā ir nulle", sacīja Kellijs.
"Černobiļas reaktors pēkšņi tika ieslēgts uz pilnu jaudu ar visu šo ūdeni, kas sekundes daļā pārvērtās par tvaiku un vienkārši saspridzināja šo ēku gabalos," viņš paskaidroja.
"Šodien būvētie reaktori ir būvēti pēc pilnīgi citiem standartiem. Černobiļas tipa reaktoros ir iekļautas tonnas uzliesmojoša grafīta, lai kontrolētu kodolreakciju, savukārt Zaporižjā spiediena ūdens reaktorā to nedara.
Černobiļā grafīts aizdegās un vairākas dienas izplūda atmosfērā radioaktīvos izotopus un pelnus, līdz ugunsgrēks tika nodzēsts. Mūsdienās šādas uzliesmošanas problēmas nav, tā ir milzīga priekšrocība. Ūdens nedeg.
Turklāt Černobiļas reaktors atradās lielā, industriālā ēkā, ko iznīcināja tvaika sprādziens un masīvs ugunsgrēks.
Mūsdienās atomelektrostacijas vienmēr ir iebūvētas masīvā betona un tērauda kupolā, kas paredzēts tvaika sprādziena ierobežošanai un radioaktīvo izotopu noplūdes palēnināšanai vidē," viņš paskaidroja.
Iepriekšējo Zaporižjas elektroapgādes pārtraukumu laikā elektroenerģijas piegādi varēja novirzīt no citiem avotiem, piemēram, netālu esošo ogļu spēkstaciju un dīzeļģeneratoriem. Tas ierobežo bīstamu strāvas padeves pārtraukumu iespējamību.
Visi Zaporižjas reaktori pašlaik ir slēgti, atšķirībā no Černobiļas, kas darbojās pilnībā.
Neraugoties uz Maskavas pārņemšanu, rūpnīcas darbinieki lielākoties palika savā vietā, samazinot risku, ka ar to varētu rīkoties nepareizi.
"Pret Ukrainas pilsoņiem, kuriem krievi bija spiesti palikt Zaporižjā un divus gadus vadīja šo rūpnīcu, ir jāizturas kā pret varoņiem," piebilda Kellijs.
Vai Eiropa ir gatava kodolkatastrofai?
Īsā atbilde ir - jā.
ES 27 dalībvalstīs darbojas vairāk nekā 150 reaktori.
Katrā valstī ir aģentūra kodolgatavības nodrošināšanai, pat tām, kurām nav reaktoru.
"Koordinācija kopš 2011. gada Fukušimas katastrofas ir ievērojami palielinājusies," sacīja Zviedrijas Radiācijas drošības aģentūras ārkārtas sagatavotības speciālists Jans Johansons.
Kodoldrošības vadlīnijas parasti starptautiski nosaka SAEA. Eiropā organizācija, kas koordinē drošības procedūras dažādās valstīs, ir HERCA, savukārt EMSREG ir ES iestāde, kas nodrošina to ieviešanu atsevišķās valstīs.
"HERCA ir bijusi diezgan aktīva attiecībā uz Ukrainu, cenšoties saskaņot un apspriest, kā rīkoties, ja Ukrainā notiktu kodolavārija," sacīja Johansons.
"Sagatavošanās ir vissvarīgākā daļa," paskaidroja Johansons. "Ja kaut kas noiet greizi, parasti mēs zināsim jau pirms faktiskās radiācijas noplūdes."
Sliktākajā iespējamajā scenārijā - sprādzienā ar radiācijas izdalīšanos 0 tiek evakuēta teritorija piecu kilometru rādiusā ap incidentu.
Tiklīdz briesmas ir konstatētas, visi iedzīvotāji 25 kilometru rādiusā tiek brīdināti ar trauksmes signāliem, sirēnām un īsziņu.
Signalizācija skan gan uz ielas, gan mājās. Katra māja pie atomelektrostacijas, vismaz Zviedrijā, ir aprīkota ar radio uztvērēju.
Ikvienam, kas atrodas 25 kilometru rādiusā, jādodas iekštelpās. "Parastā mājā vajadzētu būt droši pat lielas radioaktīvās noplūdes gadījumā," sacīja Johansons. Nav vajadzības slēpties bunkurā.
Visiem iedzīvotājiem ir arī jāiedzer joda tablete, kas bloķē vairogdziedzera starojuma absorbciju, tādējādi novēršot vairogdziedzera vēža risku. Katra mājsaimniecība to saņem reizi piecos gados. Bet tas, vai to ir nepieciešams izmantot, ir atkarīgs no radiācijas noplūdes mēroga.
Kad cilvēki ir nokļuvuši pajumtē, ir svarīgi ieslēgt televizoru vai radio un sekot iestādēm sociālajos medijos, lai iegūtu tiešraides informāciju.
Zviedrijā arī vietējie mediji ir apmācīti izplatīt šāda veida norādījumus.
"Nākamās darbības ir atkarīgas no noplūdušā radioaktīvā materiāla daudzuma, kā arī no meteoroloģiskiem faktoriem," sacīja Johansons.
"Mēs praktizējamies vairākas reizes gada laikā. Mēs uzskatām, ka mums ir diezgan efektīva sistēma, un iestādes zina, kā rīkoties,” viņš piebilda.