Inflācijas līmenis Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un, tāpat kā februārī, arī martā tas bija par 0,1 procentpunktu zemāks nekā iepriekšējā mēnesī, informē Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece.
Latvijā jārod risinājums medikamentu cenu samazināšanai un konkurences veicināšanai farmācijas tirgū, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Šā gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu, būtiski pieaugušas vairāku augļu un dārzeņu, kā arī miltu un gaļas produktu cenas Rīgas lielveikalu ķēdēs. Savukārt nedaudz samazinājušās sviesta cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.
Lai gan gada sākumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas ir pieaugušas, šā gada turpmākajos mēnešos tām ir tendence saglabāties esošajā līmenī, prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
Latvijā šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri patēriņa cenas pieauga par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2018.gada februāri - bija 2,9% līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Sākot ar šodienu, alus, vīns, degvīns, konjaks un citi alkoholiskie dzērieni maksās dārgāk. Alus un vīna pudeles cena kāps par pāris centiem, stiprāka alkohola – par aptuveni 40 centiem uz pudeli. Sadārdzinājumu ir izraisījis akcīzes nodokļa kāpums.
Viena no jaunās veselības ministres Ilzes Viņkeles (AP) prioritātēm būs cīņas ar farmācijas industriju par mazākām medikamentu cenām turpināšana, sacīja ministre.
Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.
Baltijas valstu galvaspilsētās pagājušajā darba nedēļā bija novērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences. Rīgā tās nav mainījušās, Viļņā – kritušās, bet Tallinā – palielinājušās.
Līdz ar Rīgas standartapbūves dzīvokļu tirdzniecības decembra datu iegūšanu izveidojas kopaina par 2018. gadu. Dažos aspektos ir derīgi palūkoties uz dzīvokļu cenu izmaiņām vēl ilgākos laika posmos.
Pagājušā gada decembrī sērijveida dzīvokļu cenas augušas Ogrē, Jelgavā un Salaspilī, bet Jūrmalā, Kauguros, tās nav mainījušās, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.
Neliela atalgojuma saņēmējiem šogad maciņu pildīs par pāris eiro lielāka alga uz rokas, tajā pašā laikā jārēķinās ar dārgāku alkoholu, tabaku un automašīnas uzturēšanu.
Ričards sociālajā tīklā Facebook dalījies ar savu pieredzes stāstu, atklājot, ka Valmierā, tirdzniecības centra "Valleta" veikalā "Sportland", pamanījis, ka vienai precei norādītas trīs cenas. Pircējs neticis skaidrībā, kura tad ir īstā.
Dārgāka degviela, maize, olas, milti, atkritumu apsaimniekošana – tie ir tikai atsevišķi produkti un pakalpojumi, par ko šogad ir bijis jāmaksā dārgāk. Tomēr šā gada cenu kāpumu nevar salīdzināt ar treknajiem gadiem, kad atsevišķos mēnešos inflācija bija mērāma par ar divciparu skaitli. Gada laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par aptuveni 3 procentiem
Nākamā gada sākumā vairumam pārtikas produktu cenas Latvijā, visticamāk, pieaugs izejvielu cenu kāpuma dēļ, žurnālistiem trešdien sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pārstāve Ingūna Gulbe.
Lai gan parasti dīzeļdegviela ir lētāka nekā benzīns, pēdējā mēneša laikā Latvijā dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās ir sasniegusi un atsevišķās dienās pat apsteigusi 95. markas benzīna cenu. Degvielas tirgotāji to skaidro ar ziemas laikā pieaugošo pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas.
Latvijā normatīvajos aktos atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, ko zāļu lieltirgotavas un aptiekas var noteikt ražotāja zāļu cenai, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir ievērojami augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādejādi mūsu valsts iedzīvotāji par zālēm aptiekā maksā būtiski vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) aprēķini.
2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem - par 3,0 %.