GADA APSKATS: Cenu kāpums vairs nepārsteidz
Dārgāka degviela, maize, olas, milti, atkritumu apsaimniekošana – tie ir tikai atsevišķi produkti un pakalpojumi, par ko šogad ir bijis jāmaksā dārgāk. Tomēr šā gada cenu kāpumu nevar salīdzināt ar treknajiem gadiem, kad atsevišķos mēnešos inflācija bija mērāma par ar divciparu skaitli. Gada laikā patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par aptuveni 3 procentiem
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, vislielākais sadārdzinājums - 5,8 procenti - bijis transporta pakalpojumiem, ko izraisījis būtisks degvielas cenu kāpums. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 19,1 procentu, benzīns - par 11,5 procentiem un autogāze - par 12,8 procentiem. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Arī mājokļa uzturēšana šogad izmaksā dārgāk nekā pērn, jo pieauga cena cietajam kurināmajam, ūdensapgādei, dabasgāzei, siltumenerģijai, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšanas, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, kā arī kanalizācijas pakalpojumiem.
Uz degvielas cenu kāpuma fona pārtikas cenu kāpums bijis mērenāks. Atsevišķi pārtikas produkti kļuvuši dārgāki, piemēram, maize par 5,8%, augļu un dārzeņu sulas - par 13,9%, svaigi dārzeņi - par 3%, gaļas izstrādājumi - par 6,1%, olas - par 6,7%, cūkgaļa - par 3,3%, konditorejas izstrādājumi - par 2,6%, žāvēti augļi un rieksti - par 9,1%, milti un citi graudaugi - par 3,6%. Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1%), cukuram (-24,1%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0%), kafijai (-1,8%), sviestam (-4,3%), skābajam krējumam (-3,4%).
Pārtikas cenas Latvijā šogad lielākoties ietekmēja divi faktori ar pretēju iedarbību. Proti, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmais faktors bija un joprojām ir saudzējošs pircēju maciņiem un deva arī atspērienu augļu un ogu un dārzeņu ražotājiem, bet otrs nesaudzēja ne ražotājus, ne arī pircējus. Sausuma dēļ lauksaimnieki ieguva mazākas ražas, un pat cenu kāpums nespēja kompensēt zaudējumus. Pieaugot iepirkuma cenām, sadārdzinājās arī gala produkcija, un, visticamāk, atsevišķu produktu sadārdzināšanās turpināsies arī nākamā gada sākumā.
Sausums iegrieza arī elektrības ražotājiem. Pietece Daugavā šovasar bija divas reizes mazāka nekā citus gadus. Tā kā ilgstošs sausums bija ne tikai Latvijā, bet visā Skandināvijā, elektrības cenas biržā pieauga par aptuveni 30 procentiem. Šīs izmaiņas savos rēķinos uzreiz pamanīja tie elektrības lietotāji, kuri elektrību pērk par biržas tarifu.
Pārtikas un transporta pakalpojumu cenu kāpums izraisīja arī ēdināšanas pakalpojumu sadārdzināšanos. Šogad dārgāk nekā iepriekšējā gadā bija jāmaksā arī par frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanu un finanšu pakalpojumiem. Cenas pieauga arī zobārstniecības pakalpojumiem, apģērbiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.