Latvijā normatīvajos aktos atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, ko zāļu lieltirgotavas un aptiekas var noteikt ražotāja zāļu cenai, kā arī pievienotās vērtības nodoklis (PVN), ir ievērojami augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Tādejādi mūsu valsts iedzīvotāji par zālēm aptiekā maksā būtiski vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) aprēķini.
Piemēram, par bezrecepšu zālēm, kam ražotājs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā noteicis vienādu cenu - EUR 5,50, pircējs Latvijā aptiekā ar lieltirgotavas un aptiekas noteikto uzcenojumu samaksā EUR 9,53. Tas ir par 20% vairāk nekā Igaunijā, kur šīs pašas zāles maksā EUR 7,91 un par 12% vairāk nekā Lietuvā, kur šo zāļu cena aptiekas plauktā ir EUR 8,85.
Cenu atšķirības vēl ievērojamākas ir recepšu zālēm, ko ietekmē Latvijā ievērojami augstākais PVN recepšu zālēm, kas mūsu valstī ir 12%, kamēr Lietuvā - tikai 5%. Līdz ar to konkrētā piemēra recepšu zāles Latvijas aptiekā pircējam maksā jau teju par trešdaļu jeb 30% vairāk jeb EUR 9,53, kamēr Lietuvā šo zāļu cena ir tikai EUR 6,97.
Minētās zāļu piecenojumu un PVN atšķirības attiecas arī uz kompensējamiem medikamentiem. Kā paredz Ministru kabineta noteikumi, lai medikamentu iekļautu un to uzturētu kompensējamo medikamentu sarakstā, zāļu ražotāja vai vairumtirdzniecības cena Latvijā nevar būt augstāka par cenu Lietuvā un Igaunijā, tātad aptiekas piecenojumi un PVN ietekmē arī šo medikamentu cenu gala patērētājam.
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina Veselības ministriju pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt. Lai to ieviestu, normatīvajos aktos būtu jāparedz attiecīgas izmaiņas, saka Valters Bolēvics, SIFFA izpilddirektors.
„Patērētājiem būtu svarīgi zināt, ka zāļu ražotāji ir tikai viens no ķēdes elementiem zāļu cenas veidošanā. Papildus tam medikamentu cenu nosaka arī zāļu vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums, kā arī valstī noteiktā PVN likme - šo trīs faktoru ietekmi samazinot, arī Latvijā zāļu cenas varētu būtiski samazināt, līdzīgi kā tas ir Lietuvā un Igaunijā,” saka V.Bolēvics.
Jautājums par zāļu piecenojumiem vairākkārt ir skatīts arī Veselības ministrijas 2017.gada sākumā izveidotajā darba grupā par aptieku konkurences jautājumiem ar aptieku, lieltirgotavu un zāļu ražotāju piedalīšanos, taču pusotra gada laikā nekādas izmaiņas šajā jomā nav izdevies panākt, saka V.Bolēvics.
Zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā - 12%. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā - 2,1%, Šveicē - 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā - 5%, Beļģijā un Grieķijā - 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 5% un 9%.
Septembra beigās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, uzklausot SIFFA ieteikumus, nolēma aicināt valdību vērtēt iespēju atcelt PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kas ievērojami atvieglotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
SIFFA sadarbībā ar Veselības ministriju ir atbalstījusi arī citus risinājumus zāļu cenu samazināšanai. Piemēram, šogad Latvijā ir ieviests zāļu cenu koridors kompensējamiem medikamentiem, kas paredz šogad un arī nākamajā gadā samazināt medikamentu cenas par vidēji 20%.
