Novembrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās pieauga par 0,7%, bet 2021.gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 11%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.
Pēdējo desmit gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.
Pirms gaidāmās ziemas un apkures sezonas Baltijas valstīs visvairāk par savām iespējām laikus apmaksāt komunālos rēķinus noraizējušies Latvijā dzīvojošie, 79% iedzīvotāju atzīstot, ka potenciālais cenu kāpums atstās vērā ņemamu ietekmi uz viņu mājsaimniecību, noskaidrojies "Kingspan" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Gaidāmā ziema nāk ar krietni augstākām pārtikas, medikamentu, degvielas un enerģijas cenām nekā pirms gada. “Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam,“ prognozē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Pārtikas produktu cenas pasaulē šogad oktobrī pieaugušas trešo mēnesi pēc kārtas un sasniegušas augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Oktobrī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,3%, bet 2021.gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājās par 10,2%, teikts nekustamā īpašuma kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus apskatā.
Visā pasaulē vērojamo energoresursu sadārdzinājumu nākamgad jutīs ne tikai mājsaimniecības, kas saņems lielākus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī uzņēmumi, kuru ražošanas un pakalpojumu nodrošināšanas procesus ietekmē elektroenerģija vai degviela.
Oktobrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 106,40 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,8 reizes augstāka nekā 2020.gada oktobrī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
No šodienas Jelgavā, Iecavā, Grobiņā un Ogres novadā palielināsies siltumenerģijas tarifi, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.
Galvenais iemesls enerģētikas krīzei Latvijā, ko ietekmē pieaugušās energoresursu cenas, ir ilggadējā politiskā pieeja, ka atjaunojamā enerģija ir slikta, dārga un nevajadzīga, pauž investīciju fondus pārvaldošās kompānijas "BaltCap" investīciju direktors un AS "Rīgas siltums" padomes loceklis Matīss Paegle.
Septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā sasniedza 887 eiro par kvadrātmetru, kopumā kopš gada sākuma pieaugot par 9,9%, un gada beigās cenu pieaugums var būt vēl lielāks, prognozē nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
Energoresursu cenas Eiropā un arī citur pasaulē pēdējos mēnešos piedzīvojušas strauju kāpumu. Tas jau ir ietekmējis un ietekmēs vēl produktu un pakalpojumu izmaksas. LTV raidījums “de facto” meklēja iemeslus tik lielam cenu lēcienam.
Patēriņa cenas šogad septembrī, salīdzinot ar 2020. gada septembri, palielinājušās par 4,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti ir vienisprātis, inflācija tik ātri nerimsies, kas nozīmē, ka par dzīvi Latvijā būs jāmaksā arvien dārgāk.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus, vēsta raksts "Gaļas pārstrādātājus biedē energoresursu kosmiskās cenas" laikrakstā "Dienas Bizness".
Redzot kādu iespaidu Eiropā atstāj pieaugošās gāzes cenas, valdībai nopietni būs jādomā, kā veidot un kam uzticēt veidot dažādas materiālās rezerves, sociālajā tīklā "Twitter" norādījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".