Gaļas pārstrādātājus biedē energoresursu kosmiskās cenas

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus, vēsta raksts "Gaļas pārstrādātājus biedē energoresursu kosmiskās cenas" laikrakstā  "Dienas Bizness".

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Viņš norādīja, ka energoresursu cenu kāpumu gan elektrības, gan gāzes un siltumapgādes tarifos primāri izjūt patērētāji, un it paši mazu ienākumu saņēmējiem šis energoresursu cenu pieauguma rezultātā nākas samazināt savu pārtikas iepirkumu groza saturu.

Nav labvēlīgu nosacījumu

N. Štāls skaidro, ka Latvijas gaļas pārstrādes produkcijas tirgus ir specifisks, jo Latvijas tirgus apjoms ir salīdzinoši neliels, prasības pēc daudzveidības augstas, tāpēc katra uzņēmuma ražoto sortimenta vienību skaits ir liels. Tas savukārt liedzot iespēju produkciju ražot maksimāli efektīvi, un ar zemu pašizmaksu.

Tā kā gaļas produktu veidi un garšas īpašības ir krasi dažādas katrā no valstīm, t.sk. kaimiņvalstīs, tad produkcija pārsvarā tiek realizēta Latvijas teritorijas tirdzniecības tīklos, kuros pastāv savi iepirkuma cenas veidošanas nosacījumi un principi, kas balstās uz pircēju pirktspēju un tirdzniecības tīklu noteiktajiem produktu maržas rādītājiem. Savukārt šie nosacījumi nav īpaši labvēlīgi Latvijas gaļas pārstrādes nozarei, jo ir stipri ierobežotas iespējas ievērojami pieaugot produktu ražošanas pašizmaksai, veikt attiecīgas produkcijas cenu izmaiņas tirgū. Iepirkuma cenas tiek fiksētas uz noteiktu periodu un ražošanas procesa resursu cenu kāpumi, kas nekādi nav atkarīgi no gaļas pārstrādātājiem, ir mazs arguments iepirkuma cenas celšanai.

Šāda situācija ilgtermiņā var radīt apdraudējumu gaļas pārstrādes nozares normālai darbībai un iedzīvotāju nodrošināšanai ar gaļas produktiem, norādīts vēstulē.

Grib zaudējumu kompensāciju

Ņemot vērā minēto, Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija, lūdz paredzēt valsts atbalstu Latvijā strādājošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņu valstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū. «Lai izvairītos un samazinātu iespējām Latvijas gaļas pārstrādes nozares uzņēmu darbības apdraudējumam un ņemot vērā, ka pašlaik notiek 2022. gada valsts budžeta projekta apspriešana, aicinām rast iespēju paredzēt finanšu resursus Latvijas gaļas pārstrādes nozares uzņēmumiem, paredzot finanšu kompensācijas mehānismus, kas daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus,» tā N. Štāls. Viņš cer, ka valdību veidojošie spēki sadzirdēs pašmāju ražotāju aicinājumus un attiecīgi rīkosies.

Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija, lūdz paredzēt valsts atbalstu Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņu valstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū.Lai izvairītos un samazinātu iespēju Latvijas gaļas pārstrādes nozares uzņēmu darbības apdraudējumu un ņemot vērā, ka šobrīd notiek Likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” apspriešana un saskaņošana, aicinām rast iespēju paredzēt finanšu resursus Latvijas gaļas pārstrādes nozares uzņēmumiem, paredzot finanšu kompensācijas mehānismus, kas daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais