Cenas

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus, vēsta raksts "Gaļas pārstrādātājus biedē energoresursu kosmiskās cenas" laikrakstā  "Dienas Bizness".

Redzot kādu iespaidu Eiropā atstāj pieaugošās gāzes cenas, valdībai nopietni būs jādomā, kā veidot un kam uzticēt veidot dažādas materiālās rezerves, sociālajā tīklā "Twitter" norādījis aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Pagājušajā darba nedēļā otro nedēļu pēc kārtas Baltijas valstu galvaspilsētās kāpa degvielas cenas, straujāk tām augot Viļņā.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, min Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

Gada inflācija Latvijā augustā sasniedza 3,6%, un tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. TV3 raidījums “900 sekundes” skaidroja sabiedrības viedokli šajā jautājumā.

Tuvāko divu mēnešu laikā maizes un miltu izstrādājumu cenas varētu pieaugt par aptuveni 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, skaidro Latvijas Mazinieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.

Ja pirms gada divistabu dzīvoklis Rīgā jaunā projektā maksāja ap 80-85 tūkstošiem eiro, tad šobrīd būs jāšķiras no 90-95 tūkstošiem eiro. Tātad - kāpums gandrīz 12 procentiem, vēsta ReTV.

Ekonomisti ir vienisprātis – cenu kāpums nav apstājies. Tas, cik ilgi vēl jārēķinās ar strauji kāpjošām cenām, atkarīgs no vairākiem faktoriem, tajā skaitā laikapstākļiem, vīrusa ietekmes, ekonomiskās aktivitātes un atbalsta pasākumu mēroga.

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2020.gada augustu - patēriņa cenas palielinājušās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas biržas vidējā cena palielinājās par 11% - līdz 95,67 eiro par megavatstundu (MWh), aģentūru LETA informēja AS "Latvenergo".

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma. Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem, norāda Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts Edgars Čerkovskis.

Šajā darba nedēļā Rīgā samazinājās degvielas cenas, Viļņā tās palielinājās, bet Tallinā degvielas cenas saglabājās stabilas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Būvniecības izmaksas šogad jūlijā Latvijā pieauga vidēji par 8,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Stiprinot sadarbību ar vadošajiem Latvijas pārtikas ražotājiem, “Maxima Latvija” plāno iepirkt papildu pašmāju zīmolu produktus vēl 30 miljonu eiro vērtībā, nodrošinot tiem ilgtermiņā labāko cenu tirgū. Papildu preču iepirkumi plānoti no Latvijas vadošajiem ražotājiem, piemēram, “Laima”, “ Spilva”, “Lāči”, “Putnu fabrika Ķekava”, “Nākotne”, “Latvijas piens”, “Abavas dārzi” un daudziem citiem pašmāju ražotājiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus Pampāļu un Ezeres ciemā, kas stāsies spēkā no 1.oktobra, informēja SPRK.

Pagājušajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas biržas vidējā cena samazinājās par 1% - līdz 85,94 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Latvijā šogad septiņos mēnešos saražoja 3702 gigavatstundu (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 3,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais elektroenerģijas tirgus apskats.

Šā gada sešos mēnešos kopumā Latvijā realizēja 616 752 tonnas naftas produktu (degvielas), kas ir par 14 258 tonnām jeb 2,4% vairāk nekā 2020.gada sešos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.