Situāciju mazumtirdzniecībā 2022.gadā lielā mērā ietekmēs augstais energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina gan pārtikas, gan nepārtikas preces, informē Finanšu ministrija (FM).
Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos būvniecības projektus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāj sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.
Noteiktām mājsaimniecībām, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kuru kopējais mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš ir no 221 kilovatstundas (kWh) līdz 5269 kWh, kompensēs ekstremālo dabasgāzes cenu sadārdzinājumu, paredz otrdien valdībā apstiprinātais Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums
Vairāk nekā 400 miljoni eiro – vismaz tik lielai papildu summai valsts makā šajā gadā jābūt, lai finansētu gan jau līdz šim ieviestos kompensējošos pasākumus cenu pieaugumam, gan tos, kurus plāno pieņemt 25. janvāra valdības sēdē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas grupas Civinity veiktajā aptaujā, vairāk kā 60% aptaujāto norāda, ka valdības plānotie atbalsta pasākumi energoresursu izmaksu mazināšanai nebūs atbalsts, vai būs nepietiekams atbalsts.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.
Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2021. gada decembrī attiecībā pret 2020. gada decembri vidējais pakalpojumu un preču cenu pieaugums ir 7,6%. Tajā pašā laikā pārtikas preces kļuvušas par vidēji 9% dārgākas.
Energoresursu augsto cenu apstākļos Latvijas valdībai ir jādomā par papildu risinājumiem iedzīvotāju atbalstam, šorīt intervijā TV3 atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Augstākie siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā ir bijušajā Ozolnieku novadā, sasniedzot pat 101,93 eiro par megavatstundu (MWh), bet zemākie - Ķekavas novadā, kura cena par MWh ir 39,64 eiro, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātā pagājušā gada inflācija (gada laikā 7,8%, gada vidējā 3,3%) nebija pārsteigums ne ekonomistiem, ne arī sabiedrībai. Pārtikas, degvielas, elektrības un apkures cenu kāpumu 2021. gadā izjuta ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Eksperti ir vienisprātis, cenu kāpums nav apstājies un inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā.
Ne tikai gāzes vai elektroenerģijas, bet arī pārtikas sadārdzināšanās dēļ pieaug risks, ka trūcīgākie paliek vēl trūcīgāki, pat neraugoties uz to, ka viņiem ir darbs vai pensija un ienākumi nav mazinājušies. Latvijā daudzi ir pakļauti nabadzības riskam, un pensionāru vidū tā ir gandrīz puse.
Pārtikas produktu cenas pasaulē pērn vidēji pieaugušas par 28% un sasniegušas augstāko līmeni pēdējos desmit gados, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāvis Pēteris Liniņš kanāla TV24 raidījumā "Uz līnijas" atklāja, kādiem produktiem tuvākajā laikā varētu strauji kāpt cenas.
Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs izdevis rīkojumu ieviest valstisku cenu regulējumu sociāli svarīgām precēm, kā arī benzīnam un dīzeļdegvielai, trešdien pavēstīja prezidenta preses dienests.
Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.
Neatkarīgās 2021. gada 28. jūnija publikācija ““Latvenergo” un “Latvijas gāze” izziņo tarifu celšanu” ir kalpojusi ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem par brīdinājuma zīmi pirms nonākšanas tagadējā ekonomiskajā realitātē. Diemžēl tā bija brīdinājuma zīme uz ceļa, uz kura nav iespējams ne apstāties, ne apgriezties, ne nogriezties sānis.