Vairāk nekā 400 miljoni eiro – vismaz tik lielai papildu summai valsts makā šajā gadā jābūt, lai finansētu gan jau līdz šim ieviestos kompensējošos pasākumus cenu pieaugumam, gan tos, kurus plāno pieņemt 25. janvāra valdības sēdē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Tas ir nozīmīgs un gaidīts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Taču budžeta deficīta ziņā Latvija jau ir starp Eiropas līderiem, un liek piesardzīgi raudzīties - ne vien, kādus pasākumus, bet cik lielus līdzekļus varam atļauties novirzīt cenu pieauguma kompensēšanai?
Pamatā atbalsta pasākumu finansēšana notiek uz aizņemtas naudas rēķina, un tikai nelielai daļai pretī ir pašu ieņēmumi, kas iegūti, piemēram, pārdodot emisiju kvotas (78 miljoni eiro). To, ka vispār valsts atbalsts jānodrošina, nav nekādu šaubu, uzsver eksperti. Taču ierobežotā rocība ir galvenais iemesls, kādēļ politiķiem tika atgādināts - naudai jānonāk pie tiem, kam tiešām vajag, nevis vienkārši jāizber kā no helikoptera visiem līdzīgi.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, analizējot valdību budžetu 2021. gada noslēguma bilances prognožu un 2022. gada plānu datus, ko sniegusi Eiropas Komisija, secina: kopš pasaules finanšu krīzes pirmo reizi esam starp deficīta čempioniem. “Neskatoties uz valdības pausto apņēmību piederēt fiskāli atbildīgo Ziemeļu valstu grupai,” viņa piebilst.
Deficīta ziņā Latvijai priekšā ir tikai Grieķija, Itālija un Malta, norāda Fiskālās disciplīnas padomē. Un, lai arī šobrīd visā Eiropā kovida dēļ atlaisti deficīta groži un arī valstīm aizdevumu likmes ir zemas, pārmērīgi aizrauties ar šīs situācijas izmantošanu arī nevajadzētu. Tas tādēļ, ka deficīta pieaugums ir arī viens no cenu pieauguma cēloņiem.
“Tā ir principā ekonomikas aksioma. Deficīta turpmāka palielināšana diemžēl stimulēs cenu pieaugumu. Un savā ziņā veidosies tāds apburtais loks - no vienas puses mums ir jāatbalsta, valdībai ir jāatbalsta neaizsargātie iedzīvotāji un uzņēmumi, un tas ir saistīts ar valsts atbalsta un deficīta pieaugumu. Bet no otras puses, ja tas valsts atbalsts būs nesamērīgs un deficīts turpinās augt, lai mazinātu inflācijas sekas, tas viss novedīs pie kārtējā cenu pieauguma,” Šteinbuka skaidro. Uz to 19.janvāra raidījumā “Kas notiek Latvijā?” norādīja arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, jo “viss, kas tiks iedots pa daudz, tas parādies citu preču cenu kāpumā.”
Cik daudz ir par daudz, gan palicis neatbildēts jautājums. Koalīcijas sarunās, meklējot atbalsta veidus, pieejamie līdzekļi nav bijis galvenais atskaites faktors. Vispirms lemts, kādi atbalsta pasākumi tie būs, un tad rēķināts, cik tas izmaksās. “Es domāju, ka šajos apstākļos būtu pāragri runāt par kādu fiskālo disciplīnu,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA). Līdzīga pozīcija arī pārējā koalīcijā, turklāt Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) neizslēdz, ka līdzīgi kā šoreiz - jau otro reizi lemjot par atbalstu, “ja būs nepieciešams, mēs reaģēsim vēl vienu reizi.”
Līdz ar šādiem lēmumiem lielā ātrumā aug neparedzēto gadījumu sadaļa budžetā. Pieņemot valsts budžetu rudenī, tiem ieplānoja 82 miljonus eiro. Gada sākumā valdība lēma vēl par 300 miljoniem kovida seku likvidēšanai, no kā lielākā daļa jau sadalīti, un jauno lēmumu dēļ šī budžeta daļa atkal būs būtiski jāpalielina.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) gan norāda, ka šis nav iemesls atbalsta pasākumus sijāt smalkāk. “Šis nav tas gadījums, kad ir jāpalīdz tikai tiem cilvēkiem, kuriem ir visvairāk nepieciešams šis atbalsts. Daudz ir skarta arī vidusšķira, vidusslānis, un tādēļ šis atbalsts ir pārdomāts un pareizs. Šīs cenu svārstības ir hibrīduzbrukuma rezultāts un tādēļ ir šis atbalsts ne tikai mazturīgām ģimenēm, bet arī plašākā apjomā,” norāda finanšu ministrs.
Ekspertu ieskatā šajā situācijā valdībai īsti nebija lielu iespēju rīkoties citādi - tostarp arī pašas valdības novēlotās reakcijas un nesagatavotības dēļ. Un arī valsts parādu Latvija vēl var panest. Tomēr nevajadzēt cerēt, ka no valsts budžeta varēs pilnībā kompensēt līdzšinējo pirktspēju. Turklāt nākotnē līdzīgi dalīt naudu nevarēs un būtu jādomā, kā attīstīt tieši sociālā atbalsta sistēmu.
Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro: “Citādi mēs visu laiku atdursimies pie vienas un tās pašas situācijas. Tajā brīdī, kad būs šī spiedīgā situācija un atbalsts ātri būs jāizmaksā, secināsim, ka šeit, šajā sistēmā atbalsta mums nav, un tad izmaksas veiksim, kā nu mēs to esam veikuši un kā nu mēs to protam.” Turklāt arī šobrīd lētie aizņēmumi nākotnē tik lēti vairs nebūs. “Mēs nevaram rēķināties, ka procentu likmes tagad vienmēr būs ļoti, ļoti zemas un valdības varēs aizņemties, nemaksājot procentus vai pat dažu brīdi aizņemties ar negatīvām procentu likmēm. Tas tā nebūs, un nākotnē arī procentu likmju slogs valdībām, valsts budžetiem pieaugs.” To atgādina arī Fiskālās disciplīnas padomē. “Tur ir tā nelaime, ka tagad mēs tērēsim, ne tikai mēs, jāsaka arī citas Eiropas valstis to pašu dara, jo tas ir atļauts, bet pavisam drūma prognoze, ka, ne tikai Latvijā, ar kopīgiem spēkiem mēs principā varam veicināt nākamo finanšu krīzi,” spriež I.Šteinbuka.
Latvijas valdība gan apņēmusies līdztekus īstermiņa finansiālajai palīdzībai strādāt pie risinājumiem, lai nākotnē cenu pieaugumu izjustu pēc iespējas mazāk. Taču tas arī nozīmē, ka būtu jāpārtrauc gan kovida, gan cenu pieauguma krīzē novērotā prakse - mierīgākā laikā atslābt risinājumu meklējumos. Augsta inflācija šī gada sākumā vēl varētu turpināties, turklāt savu lomu cenu pieaugumā vēl var nospēlēt ģeopolitiskie saspīlējumi. Līdz ar to jārēķinās, ka ar šo apkures sezonu vien saspringtā situācija nebeigsies.
