Uzzini, kurās Latvijas vietās no šodienas par apkuri ir jāmaksā vairāk

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

No šodienas Jelgavā, Iecavā, Grobiņā un Ogres novadā palielināsies siltumenerģijas tarifi, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

Jelgavā tarifs pieaugs par 6,6% un būs 55,94 eiro par megavatstundu (MWh), Iecavā tarifs pieaugs par 26% - līdz 64,29 eiro par MWh, Grobiņā tarifs pieaugs par 0,9% - līdz 61,04 eiro par MWh, savukārt Ogres novadā Madlienas, Suntažu, Ķeipenes un Lauberes pagastos tarifs pieaugs par par 10,6% - līdz 58,1 eiro.

Siltumenerģijas tarifs ir pieaudzis kurināmā izmaksu būtiska pieauguma dēļ.

No šodienas arī SIA "Kocēnu komunālā saimniecība" klientiem Bērzainē, Kocēnos, Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā Valmieras novadā mainīsies siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi, liecina SPRK publiskotā informācija.

Kocēnos siltumenerģijas gala tarifs saruks par 0,1% - līdz 58,22 eiro par megavatstundu (MWh), Rubenē par siltumenerģiju turpmāk būs jāmaksā 62,7 eiro, kas ir par 0,8% vairāk nekā līdz šim, bet Vaidavā siltumenerģijas tarifa cena pieaugs par 0,7% - līdz 67,04 eiro par MWh.

Savukārt Zilākalna ciemā par siltumenerģiju no šodienas būs jāmaksā 55,18 eiro par MWh, kas ir par 0,9% vairāk, turpretī Bērzainē siltumenerģijas tarifa cena saruks par 6,7% - līdz 63,69 eiro par MWh.

Kā norādīja SPRK, beidzoties esošajiem līgumiem par granulu un šķeldas iepirkumu, komersants rīkoja cenu aptauju, izvēloties zemākās cenas piedāvājumu. Kocēnos un Bērzainē tarifs samazinājies, pateicoties kokskaidu granulu cenas samazinājumam. Savukārt Zilākalna ciemā, Rubenē un Vaidavā siltumenerģijas tarifi ir pieauguši saistībā ar šķeldas cenas palielinājumu.

Salīdzinot ar dabasgāzes kā kurināmā izmaksām, škeldas cenas pieaugums šogad ir bijis vidēji neliels.

"Līdz ar to tiem komersantiem, kuri kā kurināmo izmanto granulas un šķeldu, siltumenerģijas tarifs samazinās vai arī pieaug pavisam nedaudz, salīdzinot ar tiem, kuri izmanto siltumenerģijas ražošanai dabasgāzi," norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

SPRK ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs. Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.