Aptauja: kā apkures cenu kāpums ietekmēs Baltijas valstu iedzīvotājus?
Pirms gaidāmās ziemas un apkures sezonas Baltijas valstīs visvairāk par savām iespējām laikus apmaksāt komunālos rēķinus noraizējušies Latvijā dzīvojošie, 79% iedzīvotāju atzīstot, ka potenciālais cenu kāpums atstās vērā ņemamu ietekmi uz viņu mājsaimniecību, noskaidrojies "Kingspan" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Pašreizējā situācija pasaules energoresursu tirgū un gaidāmais komunālo maksājumu sadārdzinājums atstās ietekmi uz 79% iedzīvotāju Latvijā, kamēr Igaunijā 4 no 5 iedzīvotājiem atzīst, ka potenciālais cenu kāpums nopietni ietekmēs arī viņu mājsaimniecību.
Lietuvā izmaiņas apkures cenās un to ietekmi izjutīs 70% respondentu, secināts aptaujā.
Starp aptaujātajiem Latvijā 42% atzīst, ka ir noraizējušies par savām iespējām laikus apmaksāt apkures un citus mājokļa rēķinus. Visbiežāk šāda atbilde fiksēta respondentiem vecumā no 60 - 74 gadiem, kuri mitinās Rīgā un kuru ikmēneša ienākumi ir robežās starp 351 - 550 eiro.
Lietuvā par gaidāmo pieaugumu rēķinos un savu spēju laicīgi apmaksāt komunālos maksājumus noraizējies katrs ceturtais jeb 25%, bet Igaunijā katrs trešais, proti, 31%.
"Lai ilgtermiņā mazinātu atkarību no pasaules energoresursu tirgus svārstībām, arvien vairāk cilvēku Baltijā izvēlas siltināt savas mājas," atklāj "Kingspan" siltumizolācijas pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.
"Aplēses liecina, ka, ja gāzes cenas pieaug par 50%, kas jau ir noticis, tad ar apkures cenām notiks tas pats, piemēram, ja aizvadītajā ziemā kāda konkrēta mājokļa apkures izmaksas bija ap 80 - 90 eiro par mēnesī notērēto, tad šoziem tās jau diezgan droši varētu sastādīt pat gandrīz 150 eiro. Ēkas siltināšana ir risinājums, kas palīdz šīs izmaksas mazināt visa gada garumā."
15% aptaujāto Latvijā atzinuši, ka prognozētais cenu kāpums mājokļa uzturēšanā viņus neietekmēs. Visbiežāk šādu atbildi snieguši Pierīgā, Latgalē un Vidzemē dzīvojošie vecumā no 18 - 29 gadiem. Lietuvā cenu ietekmi neizjutīšot 24% iedzīvotāju, bet Igaunijā šis jautājums neuztrauc nedaudz vairāk kā katru desmito - 12%.
Starp aptaujātajiem 5% Latvijā un 7% Lietuvā atzina, ka par šo jautājumu vēl nav domājuši, bet Igaunijā šis rādītājs visaugstākais - 9%.