Vai tuvākajā laikā gaidāms degvielas cenu kritums?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Jautāts, kādu ietekmi uz degvielas patēriņu varētu atstāt no 21.oktobra Latvijā izsludinātais "lokdauns", Beiziķis prognozēja, ka šoreiz būtiska ietekme, visticamāk, nebūs. Vienlaikus viņš minēja, ka pagājušā gada martā un aprīlī, kad pandēmija sākās, degvielas patēriņš samazinājās samērā būtiski - no 10% līdz pat 20%, bet iepriekšējā ārkārtējā situācijā, kas bija decembrī, janvārī un februārī, izmaiņas vairs nebija tik lielas.

"Tādēļ komercuzņēmumu sektorā lielām izmaiņām nevajadzētu būt. Lielākas industrijas strādā un, visticamāk, turpinās darboties bez lieliem ierobežojumiem. Vairāk būs ietekmēta privātpersonu pārvietošanās, ja skolēniem būs garāks brīvlaiks un pēc tam mācības trīs nedēļas notiks attālināti. Tur ietekme būs lielākā, bet kopējā apmērā tas nav tik būtiski. Tādēļ es teikšu, ka uz dīzeļdegvielas patēriņu tas neatstās lielu iespaidu, bet benzīna patēriņā kritums noteikti būs, un jau pašlaik samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir aptuveni 1%. Protams, jāskatās, vai 15.novembris būtu pietiekami un vai mājsēdes termiņš netiks pagarināts," sacīja Beiziķis.

Viņš arī piebilda, ka privātpersonu gadījumā jau oktobra sākumā varēja just, ka augstās degvielas cenas ietekmē iedzīvotāju paradumus. "Šī brīža degvielas cenas ietekmē īpaši privātpersonu paradumus. Cilvēki ļoti rūpīgi skatās uz braucieniem, jo budžets degvielai ir tik liels, cik tas ir. Jau oktobra sākumā varēja just, ka šis apjoms samazinās," teica "Neste Latvija" vadītājs, piebilstot, ka šobrīd arī elektrībai vērojams straujš cenu pieaugums, bet novembrī un decembrī gaidāmi arī lielāki rēķini par apkuri.

Pēc Beiziķa teiktā, 2019.gads Latvijā bija ar līdz šim lielāko degvielas patēriņu, tam veidojot kopumā apmēram 1,5 miljardus litru, kamēr pagājušajā gadā bija kritums par 5%.

"Šogad mēs redzam, ka benzīna patēriņa apmērs ir aptuveni tajā pašā līmenī kā pagājušogad. Es domāju, ka tas noteikti nepieaugs un varbūt pat varētu kristies par 1-2% salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt, ja mēs skatāmies uz dīzeļdegvielu, tad, ņemot vērā aktivitāti ekonomikā, dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums ir diezgan straujš - ja gada sākumā tas bija par 3-4%, tad pēdējos mēnešos var redzēt, ka tas jau ir virs 5% gan degvielas mazumtirdzniecībā, gan arī vairumtirdzniecībā. Tādēļ ļoti iespējams, ka dīzeļdegvielas patēriņš pat varētu sasniegt vai būt tuvu 2019.gada rādītājiem, lai gan, protams, daudz būs atkarīgs arī no tā, kā veidosies gada pēdējais ceturksnis," sacīja Beiziķis.

Tāpat Beiziķis pieļāva, ka nākamajā gadā dīzeļdegvielas patēriņš varētu pārsniegt 2019.gada līmeni, jo, ņemot vērā dzelzceļa "Rail Baltica" projektu, kā arī citus plānotos projektus, dīzeļdegvielas patēriņš turpinās augt.

"Ekonomiskā aktivitāte degvielas patēriņu turēs augstā līmenī, un mēs noteikti tuvosimies līmenim, kāds bija 2019.gadā. Vienlaikus būs jāseko līdzi, kāda būs inflācija, kādas būs degvielas cenas un kāda būs kopējā situācijas attīstība, lai mēs neiebrauktu otrā grāvī un mums kādā brīdī nedraudētu ekonomikas pārkaršana. Pašlaik to neredz, bet mums ir jābūt uzmanīgiem, lai kādā brīdī nav tā, ka mums trūkst darba roku vai citu resursu, lai šajā pašā tempā un vēl ātrāk turpinātu izaugsmi," sacīja Beiziķis.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.