Latvijā reģistrēts viens no augstākajiem mājokļa cenu kāpumiem ES

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Pēdējo desmit gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Latvijas kaimiņvalsts Igaunijā reģistrēts straujākais gan īres, gan mājokļa iegādes cenu kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm.

Augstus rādītājus šajā sarakstā uzrāda arī Latvijā, kur īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 36%, bet nekustamā īpašuma iegādes cenas pat par 99,1%.

Salīdzinot 2021.gada otro ceturksni ar 2010.gadu, vērojams, ka īres cenas pieaugušas gandrīz visās Eiropā. Vidējais īres cenu kāpums Eiropas Savienības valstu vidū 10 gadu laikā ir 15,7%, savukārt nekustamo īpašumu cenas augušas vidēji par 34,4%. Lielākais īres cenu kāpums ES valstu vidū reģistrēts Igaunijā (+ 142,4%), Lietuvā (+109,1%) un Īrijā (+ 65,6%). Cenu kritums reģistrēts tikai divās valstīs: Grieķijā (-25,1%) un Kiprā (-3,3%). Savukārt Latvijā īres cenas 10 gadu laikā, saskaņā ar jaunāko Eurostat ziņojumu, pieaugušas par 36%, kas ir sestais augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū.

Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz nekustamā īpašuma cenām mājokļu sektorā - lielākais pieaugums arī šo rādītāju ziņā ir Igaunijā - 132,7%. Pamatīgs cenu kāpums reģistrēts arī Luksemburgā (+110,8%), Ungārijā (+108,9%) un Latvijā (99,1%).

Īres cenas Eiropā, neskatoties uz pandēmijas ietekmi, turpināja augt arī šajā gadā. Piemēram, 2021. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu 2020. gadā, īres cenas visā Eiropā pieaugušas par 1,3%. “Igaunija rekordus īres cenu pieauguma ziņā turpina uzrādīta arī šajā gadā - īres cenas šogad augušas par vidēji 16%. Līdzīga situācija veidojas arī abās pārējās Baltijas valstīs. Nekustamā īpašuma ekspertu prognozes neliek domāt par situācijas stabilizēšanos arī nākotnē. Viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem ir arvien augošā būvmateriālu cena, pie tam pēdējā laikā strauji augušas arī enerģijas cenas, kas sadārdzina jaunu projektu attīstīšanu,” skaidro “RIA.com Marketplaces” pārstāvis Artjoms Umanets.

Ņemot vērā nekustamā īpašuma dārdzību iegādei un paradumu maiņu, ļoti pieprasīti Baltijas valstīs ir arī īres namu projekti. “Igaunija bija viena no pirmajām reģiona valstīm, kas iesaistījās īres namu celtniecībā, un šis risks ir atmaksājies. Daudzdzīvokļu mājas Tallinā, kas projektētas tieši īres vajadzībām, ir ļoti pieprasītas, un brīvu dzīvokļu tajās būtībā nav. Šo situāciju nav mainījusi nedz pandēmija, nedz strādnieku aizplūšana no Igaunijas. Lai īrētu kvalitatīvu divistabu dzīvokli jaunā projektā, īrniekiem gan Tallinā, gan Rīgā un Viļņā jāšķiras no vidēji 450-600 eiro mēnesī. Ņemot vērā pieprasījumu un dzīvokļu trūkumu, var prognozēt cenu kāpumu arī nākotnē,” saka A.Umanets.

Salīdzinājumam, kamēr Baltijā īres cenas cēlās arī pandēmijas laikā, Ukrainā nekustamā īpašuma tirgu pēdējie divi gadi nedaudz destabilizēja. “Kopumā nekustamā īpašuma īres tirgus Ukrainā līdz ar pandēmijas atnākšanu nedaudz “nogrima”, un cenas atgriezās 2019. gada līmenī. Taču pieprasījums pēc īres mājokļiem Ukrainā ir augsts un šogad vien audzis par aptuveni 20%. Pieaug arī īres cenas - šī gada kāpums ir aptuveni 10%. Vienlaikus ievērojami pieaudzis arī iznomājamo dzīvojamo platību skaits. Saskaņā ar nekustamā īpašuma vietnes DOM.RIA.com datiem, šobrīd Kijevā vien tiek izīrēti vairāk nekā 18 tūkstoši dzīvokļu. Tikmēr nekustamā īpašuma iegādes cenas kāpumu uzrādīja gan pagājušajā gadā, gan šogad, ko, līdzīgi kā citviet Eiropā, var skaidrot ar būvmateriālu sadārdzinājumu,” saka Artjoms Umanets.

Publicitātes foto