Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūves būvuzņēmējs pilnsabiedrība "ReRe Būve 1" ir vērsies Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību atzīt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vienpusējo līguma izbeigšanu par nelikumīgu, aģentūru uzņēmumā.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks "ReRe būve 1" publiskajā telpā izplata maldīgas ziņas par teātra pārbūves gaitu un projekta kvalitāti, informēja teātra rekonstrukcijas projekta būvkonstrukciju sadaļas autors, inženieru grupa "Kurbads" būvinženieris Normunds Tirāns.
Pirmdien, 22. jūlijā, labklājības ministre Ramona Petraviča kopā ar Valsts darba inspekcijas un VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadību, inspektoriem un Latvijas Robežsardzes struktūrvienību pārstāvjiem pārbaudes reidā apmeklēja būvniecības objektu Vecumniekos.
Konkurences padome (KP) aizdomās par karteļa veidošanu 10.jūlijā veikusi procesuālās darbības - nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - divos būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumos, kuru nosaukumus neatklāj.
Kopš gada sākuma, kad Rīgas pilsētas būvvalde pieslēdzās Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), tajā elektroniski apstrādātas tikai 17 lietas. Tas ir nožēlojami mazs skaitlis, samērojot ar būvniecības aktivitāti galvaspilsētā. Būvvalde izplatījusi publisku aicinājumu attīstītājiem aktīvāk izmantot e-būvniecības iespējas BIS. Tikmēr arhitekti ziņo, ka, nonākot aci pret aci ar būvvaldes darbiniekiem, tiekot atrunāti no BIS lietošanas.
Pēc jaunākajiem Eurostat datiem, Latvijā būvniecības izmaksas ir viszemākās starp Baltijas valstīm un ievērojami zemākas nekā Eiropas Savienībā vidēji. Savukārt Ziemeļvalstīs un Vācijā būvniecības cenu līmenis ir apmēram 2,5 reizes augstāks nekā Latvijā.
Astroloģijā katrai planētai ir savas «ietekmes sfēras», un arhitektūru un būvniecību ietekmē Saturns. Tā stāvokļi ir jāņem vērā, uzsākot mājas būvniecību.
Latvijā pagājušajā gadā nelegālās nodarbinātības īpatsvars sasniedza 9,6%, kamēr 2017.gadā šis rādītājs bija 7,4%, secināts jaunākajā pētījumā par ēnu ekonomiku Latvijā.
Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015. gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015–2018 rezultāti. Pētījumā secināts, ka to galvenokārt veicinājis aplokšņu algu samazinājums. No 36,3 procentpunktiem 2015. gadā tas 2018. gadā noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem.
Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja pamazām samazināties un veidoja 34,1%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē stāsies spēkā šā gada novembrī, trešdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Veidos sodu sistēmu par pārkāpumiem saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) būvniecībā, liecina Ministru kabineta otrdien atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Latvijā pagājušajā gadā bija viens no straujākajiem būvniecības izmaksu pieaugumiem Eiropā, ceturtdien konferencē "Būvniecības izmaksas: prakse un rekomendācijas" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Būvniecības nozarē atrodami pierādījumi, kas atspēko Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) melus par nelielo cenu kāpumu un straujo iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā 2018. gadā.
Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kura salīdzinoši lēni pieņem digitālos risinājumus, taču pēdējos gados pasaulē aizvien vairāk tiek novērtēti ieguvumi, ko tehnoloģijas spēj radīt būvlaukumā. Tās palielina procesu caurskatāmību, būtiski uzlabo produktivitāti un drošību, kā arī daļēji risina darba spēka trūkumu
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai papildu jau ieplānotajam 91 miljonam eiro, būs nepieciešami vēl 30 miljoni. Tie būs jāmaksā no valsts budžeta, jo Eiropas nauda tam nav paredzēta. Veselības ministre skaidro, ka divu gadu laikā par 30 procentiem cēlušās būvniecība cenas. Tas neatbilst patiesībai. Šis sadārdzinājums bija ieprogrammēts jau 2016.gadā, kad slimnīca un ministrija rēķināja būvniecības izmaksas, ziņo "Nekā personīga".