Karteļu problēma Latvijā ilgstoši tikusi "paslaucīta zem tepiķa", norāda eksperti

 
©Publicitātes foto

Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi "paslaucīta zem tepiķa", trešdien biznesa augstskolas "Turība" rīkotajā diskusijā "Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme" norādīja eksperti. 

Diskusijas laikā tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.

Komentējot iespējamo karteļus būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja, ka "būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas". "Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu," viņš atzina.

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja, ka vienošanās bijušas vienmēr - būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, informācijas tehnoloģiju aprīkojuma piegādes un citās nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai.

"Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem utml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu," sacīja Ābrama.

"Veicot aptauju, kurā piedalījās 400 uzņēmēju, tika noskaidrots, ka 47% ir zināmi gadījumi, kad par valsts vai pašvaldību pasūtījuma saņemšanu tikušas dotas dāvanas. 51% norādīja, ka ir informēti par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē. 25% norādīja, ka korupcija ietekmē izvēli konkursos. Tikai 18% norādīja, ka konkursi ir caurskatāmi un godīgi. Atbildot uz jautājumu, vai ir pieļaujami dot kukuli, tikai 11% uzņēmēju atbildēja, ka ne pie kādiem apstākļiem nedotu kukuli," diskusijā norādīja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāpēc Latvijā tikusi pieļauta karteļu darbība un kā ar to cīnīties, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Ābrama, Streļčenoks, Grīnbergs, biedrības "Pilsoņu vara" pārstāvis, jurists Jānis Ozols, kā arī uzņēmēja, biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe un citi.

 

Abonē