Kur gribu, tur būvēju: tā nebūs

 
PĒDĒJAIS LĪDZEKLIS. Jelgavas novada pašvaldība pirms dieviem gadiem nojauca patvaļīgi uzbūvēto dzīvojamo māju Lielupes krastā. Tas bija bezprecendenta gadījums Latvijā ©Publicitātes foto

Patvaļīgas būvniecības sērga ir plašāka nekā šķiet uz aci. Patvaļīgi aizstiklotas lodžijas un pat balkoni ir nieks salīdzinājumā ar dažu cilvēku rīcību. Bet pamanāmāka ir īpaši nekaunīga rīcība. 2017. gadā skaļi izskanēja Jelgavas novada pašvaldības vārds – vietējā vara pieņēma lēmumu nojaukt patvaļīgi uzceltu ģimenes māju. Tagad šis precedents atkārtojas Rēzeknes novadā. Novada dome šā gada 30. oktobra ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu par patvaļīgi uzceltas ēkas piespiedu nojaukšanu Rēzeknes novadā, pie Gaiduļu ezera.

Neatkarīgā nedaudz papētīja internetā pieejamo informāciju un secināja, ka piespiedu kārtā nojaucamā guļbūve pie Gaiduļu ezera varētu kalpot par viesu namu. Vieta skaista un ienesīga, viesu nami pie ezeriem sezonā tiek ķertin izķerti. Rēzeknes novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Inga Aleksandroviča gan saka - ēkas izmantošanas mērķis pašvaldībai nav zināms, jo ēkas ekspluatācija vispār nav bijusi atļauta.

Rēzeknes novada domes informācijā uzsvērts, ka lēmums par patvaļīgi uzceltas ēkas piespiedu nojaukšanu ir precedents Rēzeknes novadā. Piespiedu nojaukšanu veiks Rēzeknes novada pašvaldība, un nojaukšanas procesā radušos izdevumus segs īpašnieks - persona, kas veica patvaļīgu būvniecību. Citu iespēju vietvara vairs nav spējusi saskatīt - visas likumīgās iespējas ir izsmeltas līdz pašam dibenam, bet būves īpašnieks uz pašvaldības prasībām nav reaģējis.

Cīkstiņš ar patvaļīgo būvētāju ir sācies jau 2013. gada nogalē, kad Valsts vides dienesta Rēzeknes reģionālās vides pārvalde konstatējusi patvaļīgu būvniecību Rēzeknes novadā, Ozolaines pagastā, Gaiduļu ezera aizsargjoslā - uzsākta guļbūves tipa ēkas būvniecība aptuveni četru metru attālumā no ezera krasta līnijas, gar ezeru izbūvēts nožogojums, ierīkota tranšeja. Likumā noteiktā aizsargjosla ir tikusi pārkāpta par sešiem metriem.

Rēzeknes novada būvvalde 2014. gada jūlijā konstatēja, ka tiek būvēta guļbūves tipa ēka, lapene, laipa un visa teritorija ir iežogota. Īpašniekam tika uzdots pārtraukt būvniecības darbus, taču pēc atkārtotas apsekošanas 2014. gada novembrī tika konstatēts, ka darbi nav pārtraukti. Būvvalde 2014. gada 11. novembrī pieņēma lēmumu, ar kuru īpašniekam uzlika par pienākumu nojaukt patvaļīgi uzbūvētās būves līdz 2015. gada 1. maijam. Noteiktajā termiņā lēmums netika izpildīts, tāpēc būvvalde 2015. gada decembrī nolēma brīdināt adresātu par administratīvā akta piespiedu izpildes uzsākšanu no 2016. gada 25. janvāra. Arī šajā termiņā lēmums netika izpildīts. Tāpēc adresātam piemērots piespiedu izpildes līdzeklis - piespiedu nauda. Laikā no 2016. gada aprīļa līdz 2018. gada decembrim izdoti 15 izpildrīkojumi. I. Aleksandroviča noteic, ka parasti piespiedu nauda ir bijis efektīvs piespiedu izpildes līdzeklis patvaļīgas būvniecības gadījumos, taču ne šoreiz. Tagad ar patvaļīgās būves īpašniekam piespriestās piespiedu naudas iekasēšanu nodarbojas tiesu izpildītāji.

Būvvalde šogad februārī nolēma mainīt piespiedu izpildes līdzekli, sākumā brīdinot adresātu, bet vasarā - ka piespiedu nojaukšanu veiks Rēzeknes novada pašvaldība un nojaukšanas procesā radušos izdevumus segs īpašnieks - persona, kas veica patvaļīgu būvniecību.

Pagāja seši gadi, kamēr, izejot visus likumu gaņģus, varēja pieņemt lēmumu par piespiedu nojaukšanu. Tagad pašvaldībai gaidāms droši vien arī gana ilgs tiesāšanās process, lai naudu varētu piedzīt, jo īpašnieks arī līdz šim esot ignorējis vietvaru.

Atgādināsim, ka 2017. gadā Jelgavas novada Kalnciema pagastā kāda dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas īpašniece kopš 2009. gada ignorēja gan vietējās domes, gan tiesas lēmumus un ēkas pati nenojauca. Viņa ilgus gadus izmantoja visas iespējas, lai turpinātu dzīvot Lielupes krastā uzbūvētajā mājā, kas, izrādās, nebija ģimenes vienīgā dzīvesvieta. Īsumā: Kalnciema pagastā dzīvojamā māja Luģi 1 tika patvaļīgi uzbūvēta applūstošā dabas teritorijā. Pašvaldība izmēģināja vairākus risinājumus, piemēram, pakāpenisku būves pārvietošanu, bet ēkas īpašniece vietvaras centienus ignorēja. Jau 2010. gadā viņai bija uzdots ēkas nojaukt deviņu mēnešu laikā. Visbeidzot lieta nonāca tiesā, un Augstākās tiesas lēmums 2014. gada 18. jūlijā apstiprināja Jelgavas novada domes 2010. gada lēmuma tiesiskumu, un īpašniecei patvaļīgi uzbūvētās ēkas bija jānojauc. Nekas nenotika.

Un tad atbrauca mājgrauzis un būves sagrāva. Jelgavas novada pašvaldība 2017. gadā rezumēja savu rīcību - pirmo Latvijā notikušo dzīvojamās ēkas piespiedu nojaukšanu: «Apgrūtinātā administratīvā akta piespiedu izpilde nostāda pašvaldību ķīlnieces lomā, vienlaikus radot iluzoru visatļautības, nesodāmības un tiesību normu ignorances iespējamību Latvijā.

 

Rīgas namu pārvaldnieks