250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.
2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no oytrdien valdībā skatītā Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.
Otrdien, 18.augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu 2021., 2022. un 2023.gadam pārskatīšanas rezultātiem. Izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2021.gadam ir rasti finanšu resursi 53,6 miljonu eiro apmērā, no kuriem 13,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 40,5 miljoni eiro ministriju aktuālajām prioritātēm.
Politiskās partijas pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām programmās sola arī lielus investīciju projektus, piemēram, mājokļu celtniecību, iekšpagalmu remontus, lietus kanalizācijas atjaunošanu un citus. Taču tuvākajos pāris gados pilsētai varētu būt grūti dārgus investīciju projektus īstenot, ņemot vērā, ka pašvaldības parāds aizvien ir augsts, secina LTV raidījums “de facto”.
Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Konsolidētajā pašvaldību budžetā šogad pirmajā pusgadā bija pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,8 miljoniem eiro mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, ceturtdien apliecināja EP frakciju pārstāvji, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, Rīgas budžeta ieņēmumu prognoze samazinājusies par teju 3,7 miljoniem eiro, liecina lēmumprojekts par pilsētas budžeta grozīšanu, ko pašvaldības pagaidu administrācija plāno apstiprināt trešdien, 15.jūlijā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijā.
Lai gan finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) veselības aprūpes papildu līdzekļu meklējumi ir vērtējami atzinīgi, optimālāks variants joprojām būtu lielāka finansējuma piešķiršana no pamatbudžeta, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Valdība otrdien, 30.jūnijā, lems, vai Iekšlietu ministrijai (IeM) piešķirt 15 688 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem robežsarga dalībai misijā Gruzijā.
Valsts budžetā ieņēmumu neizpilde šogad varētu būt mazāka, nekā sākotnēji lēsts, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēts par 6% mazāk, nekā plānots, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē informēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji (VID).
Valsts ieņēmumu dienests (VID) maijā līdz šim valsts budžetā iekasējis par 23% mazāk, nekā plānots, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) prognozē, ka koronavīrusa pandēmijas radītās ietekmes dēļ Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7%.