Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, ceturtdien apliecināja EP frakciju pārstāvji, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.
EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien.
Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa.
Kaut arī vairums līderu paketi cildināja kā "vēsturisku", visu septiņu parlamenta politisko grupu deputāti ceturtdien bija noskaņoti kritiski.
"Mēs šobrīd neesam gatavi norīt rūgtās zāles, par kurām jūs izteicāties," sacīja Eiropas Tautas partijas prezidents Manfrēds Vēbers, minot izteicienu, kuru pirms tam bija lietojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
ES ilgtermiņa budžetā paredzēts dramatisks samazinājums, piemēram, veselības sektoram, kas, kā norādīja Vēbers, ir "neticami" koronavīrusa pandēmijas apstākļos.
Budžeta samazinājumi paredzēti arī tādām jomām kā inovācijas un aizsardzība, sacīja EP lielākās politiskās grupas līderis.
Paketē nepieciešama skaidra definīcija tam, ka likuma varas ievērošana tiks sasaistīta ar ES naudas tērēšanu, sacīja centriski labējās grupas priekšsēdētājs.
Aizvadīto dienu laikā ES līderi nākuši klajā ar krasi atšķirīgām šī jautājuma interpretācijām.
Francijas prezidents Emanuels Makrons apgalvojis, ka budžetā tēriņi sasaistīti ar likuma varas ievērošanu, savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paudis, ka šādas sasaistes nav.
Garsija Peresa, kas pārstāv sociāldemokrātus - EP otru lielāko frakciju -, sacīja, ka grupa "nepieņems" vienošanās nosacījumos paredzēto līdzekļu samazinājumu uz nākotni orientētajām programmām.
Arī citu politisko grupu līderi pauduši kritisku nostāju.
EP ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot ES daudzgadu budžeta projektu.
Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu".
Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret".
EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien.
Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa.
EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.
"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā.
Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam.
Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.
EP par daudzgadu budžetu balsos līdz gada beigām, bet par ES ekonomikas atveseļošanas plānu tam nebūs jābalso.
ES daudzgadu budžeta projekts ir jāuzlabo, lai rudenī EP pilnveidoto versiju varētu atbalstīt, šādu viedokli EP ārkārtas plenārsēdē pauda deputāts, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas (ECR) viceprezidents Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Zīle EP frakciju līderu uzrunu raundā pauda gandarījumu par panākto vienošanos, tomēr uzsvēra, ka nepilnības un pretrunas turpina pastāvēt.
Kā aģentūru LETA informēja Zīles pārstāvis Kārlis Būmeisters, politiķis norādījis, ka daudzgadu budžeta projekta ietvarā nedrīkst samazināt lauku attīstības, pētniecības, vienotā digitālā tirgus darbības un nodarbinātības godīga atbalsta programmas.
"Ironiski var teikt, - kamēr 27 ES līderi acīmredzot pārspējuši viens otru, varētu likties, ka zaudētāju nav. Bet, kad uguņošanas dūmi nosēžas, laiks ar vēsu prātu atgriezties pie sarunu galda," izteicies politiķis.
EP deputāte, Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piekrīt, ka darbs pie atlabšanas pakotnes ir tikai sācies.
Viņas ieskatā, ir apsveicami, ka valstu līderi pēc teju ilgākā ES samita vēsturē un krasi atšķirīgām sākuma pozīcijām spēja nonākt pie kompromisa un panākt vienošanos.
"Tajā pašā laikā ir svarīgi neaizmirst, ka šī ir politiska vienošanās un darbs ir tikai sācies. Jāatceras, ka EP būs gala vārds pār ES budžetu. Cita starpā, ir jānodrošina, ka kultūra saņem pienācīgu finansējumu, kā to vēl pirmskrīzes laikā Parlaments ir prasījis," uzsvēra Melbārde, norādot, ka Eiropadomes vienošanās pielikt kultūras programmas "Radošā Eiropa" budžetam vien 100 miljonus eiro neatbilst publiskajam uzstādījumam, ka kultūra ir svarīga.
"Līdzīgi arī izpētei, tostarp caur "Apvāršņa" programmu, izglītībai caur "Erasmus+", kā arī citām jomām ir vajadzīgs atvēlēt vairāk līdzekļus," uzsvēra politiķe.