Viņķele piesardzīga par 5% veselības nodokli; priekšroku dod finansējumam no pamatbudžeta

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Lai gan finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) veselības aprūpes papildu līdzekļu meklējumi ir vērtējami atzinīgi, optimālāks variants joprojām būtu lielāka finansējuma piešķiršana no pamatbudžeta, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Kā vēstīts, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" finanšu ministrs sacīja, ka tiek vērtēta iespēja ieviest veselības nodokli jeb veselības apdrošināšanu 5% apmērā. Reirs uzsvēra, ka, ieviešot veselības nodokli 5% apmērā, kopējais darbaspēka nodokļu slogs nemainīsies.

"Man kā ministrei ir svarīgi, lai finansējuma modelis nesamazinātu veselības aprūpes pieejamību kādai no iedzīvotāju grupām, lai atbilstu visaptverošas veselības aprūpes pieejai un nebūtu Valsts ieņēmumu dienesta funkciju aizstājējs," klāstīja Viņķele, tostarp piebilstot, ka minētā piedāvājuma detalizācija vēl nav redzēta.

Tāpat ministre sociālajā vietnē "Twitter" atgādināja, ka Latvijā veselības aprūpe tiek finansēta no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. "Finanšu ministra piedāvātās sociālās apdrošināšanas iemaksās iezīmētu lielāku daļu veselības aprūpei," skaidroja politiķe, uzsverot, ka tas nemaina faktu, ka veselības apdrošināšana jau pastāv.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar Reira izklāstīto piedāvājumu, 5% veselības nodokli veidotu 1% no sociālajām iemaksām, 2% no solidaritātes nodokļa un 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).

"Veselības budžeta veidošanā jāpiedalās visiem, tādēļ 3% no sociālajām iemaksām un 2% no pašvaldību IIN ieņēmumiem tiks novirzītas veselībai. Turklāt šie līdzekļi būs jāiezīmē kā veselības budžeta neatņemama sastāvdaļa," sacīja Reirs.

Ministrs piebilda, ka otrs virziens ir minimālo sociālo iemaksu nodrošināšana tām iedzīvotāju grupām, kuras patlaban darbojas speciālajos nodokļu režīmos, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un pašnodarbinātajiem.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais