Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā valsts budžetā iekasējis 9,916 miljardus eiro, kas ir par 97,268 miljoniem eiro jeb 1% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.
Saeimā ievēlētās partijas nu var baudīt viena no sabiedrības visvairāk peltajiem to darbu augļiem – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tām pārskaitījis pusi no valsts budžeta paredzētā finansējuma šim gadam. Lielākā ieguvēja ir Saskaņa, kas līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām ik gadu saņems 800 tūkstošus eiro.
Rīgas domes Budžeta komisija šodien skatīja pašvaldības 2020.gada budžeta projektu, taču koalīcijas partneru - "Saskaņas" un deputātu bloka "Rīgai" - pārstāvji tajā nepiedalījās, lai gan tieši viņu balsis nepieciešamas budžeta apstiprināšanai, novēroja aģentūra LETA.
Pagājušajā gadā no budžeta lielākos līdzekļus saņēma veselības un transporta valsts kapitālsabiedrības, liecina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais pārskats par valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātiem 2018.gadā.
Itālijas parlaments otrdien pēdējā lasījumā apstiprinājis 2020.gada budžetu, kurā valdība tomēr izvairījusies no iepriekš plānotā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanas.
Situācijā, kad budžetā pietrūkst līdzekļu svarīgām prioritātēm, Latvijai agrāk vai vēlāk nāksies domāt arī par budžeta ieņēmumu kāpināšanu, sacīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis (JV).
Raitākai 2020.gada Rīgas domes budžeta apstiprināšanai pašvaldību departamentiem dots politiskais rīkojums samazināt nākamā gada tēriņus, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Rīgas domes frakcijas vadītājs Dainis Locis.
Lai arī mediķu organizācijas un veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vēl turpina aicināt palielināt veselības aprūpes finansējumu, tostarp uz budžeta deficīta rēķina, premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir apņēmies nākamā gada budžetu vairs negrozīt.
Likums, kas vairākkārt palielināja partiju finansējumu no valsts budžeta, tika pieņemts milzīgā steigā, bez skaidrības, kā šo naudu politiskās organizācijas drīkstēs tērēt. Pie attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem pašlaik strādā koalīciju veidojošās partijas, kurām viens no klupšanas akmeņiem šajā procesā ir šāds: vai, tērējot naudu, kuras publiski postulētais mērķis ir padarīt partiju darbību caurspīdīgāku un neatkarīgāku no sponsoriem, par tās izmantojumu vajadzētu atskaitīties sabiedrībai.
Lai arī veselības nozares stratēģiskās padomes dalībnieki neatbalsta nākamā gada budžetu, kurā paredzētais ārstniecības personu darba samaksas pieauguma apmērs neatbilst iepriekš plānotajam un Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam, padome tomēr paudusi atbalstu Veselības ministrijas ieplānotajam papildu 60,1 miljona eiro sadalījumam mediķu zemāko mēnešalgu palielinājumam.
Palielinot pašlaik plānoto 2020.gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Veselības nozares Stratēģiskā padome atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) redzējumam par nākamā gada budžetā ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielināšanai paredzētā 60,1 miljona eiro sadali, informē VM pārstāvis Oskars Šneiders.
Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosina mediķu algām nepieciešamos papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, izriet no politiskā spēka paziņojuma masu medijiem.
Veselības aprūpei finansējumu plānots iegūt no nodokļu sistēmas reformas, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Pašlaik likumos Saeima dažādām nozarēm apsolījusi par 700 miljoniem vairāk nekā piešķirts budžetā, bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam (EP) līdz vēlam vakaram ieilgušajās sarunās piektdien nav izdevies vienoties par ES 2020.gada budžetu.
2020.gada valsts budžeta izskatīšanai veltītajā vairāk nekā 20 stundas ilgušajā parlamenta sēdē deputāti debatējuši 436 reizes, liecina apkopotie dati.