250 miljoni eiro AS “Air Baltic Corporation” pamatkapitāla palielināšanai, 131 miljons eiro darbnespējas lapas pabalstiem, 8,99 miljoni eiro dīkstāves pabalstiem. Tie ir tikai daži no Covid-19 krīzes seku mazināšanas pasākumu izdevumiem. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, kopumā šiem pasākumiem ir atvēlēti 2,4 miljardi eiro, no tiem 1,7 miljardi eiro tiks tērēti no valsts budžeta.
Nākamnedēļ valdība plānojusi skatīt Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanas stratēģijā ietverto pasākumu izpildes gaitu. Stratēģija paredzēja izveidot atbalsta instrumentu kopumu piecos rīcības virzienos - cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide eksportspējai, finanšu pieejamība un infrastruktūra. Šie virzieni vērsti uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Saskaņā ar ziņojumā uzskaitītiem pasākumiem, kopējās valsts budžeta izmaksas mērāmas aptuveni 1,7 miljardu eiro apmērā, virssaistību lielums varētu būt 227 miljoni eiro, savukārt no dažādiem ES fondiem plānots izmantot aptuveni 437 miljonus eiro.
Daļa pasākumu it tieši saistīti ar Covid-19, piemēram, uzziņu telefona un interneta vietnes izveide, dīkstāves un citu pabalstu izmaksa, bet daļai pasākumu ir visai attāla saistība ar pandēmiju. Tie tika ieviesti (vai to plāno darīt), lai glābtu valsts uzņēmumus vai sildītu ekonomiku. Piemēram, AS “airBaltic”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Latvijas gaisa satiksme” pamatkapitālu palielināšanai kopumā ir vajadzīgi 338 miljoni eiro no valsts budžeta. Autoceļiem tika piešķirti 75 miljoni eiro, bet 6 miljoni eiro ‒ Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu formastērpu iegādei. “Pasūtījuma izpildes rezultātā Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks nodrošinātas ar jauniem formas tērpiem atbilstoši šī brīža izvirzītajām prasībām audumam, nēsāšanas ērtumam un darba aizsardzības prasībām un valkātāja drošībai. Jauns, laikmetam atbilstošs formas tērps nodrošinās formas ilgmūžību un dienesta darbinieku atpazīstamību,” skaidrots ziņojumā.
Atsevišķiem pasākumiem piešķirtā nauda jau ir izmantota, bet lielai daļai pasākumu tikai rezervēta. Piemēram, MK noteikumu projekts “Ilgtermiņa garantijas komersantiem”, kas paredz atbalstu 35 miljonu eiro apmērā, tiks virzīts saskaņošanai tikai septembrī. Savukārt tūrisma operatori, kuriem ir radušās vai būs radušās repatriācijas izmaksas, pieteikumus granta saņemšanai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā varēs iesniegt līdz 2020. gada 1. oktobrim. Šobrīd tiek izstrādāta kārtība, kas to regulēs. Kopumā šim pasākumam ir plānots atbalsts 700 tūkstošu eiro apmērā.
Tā kā daudzi pasākumi vēl ir tikai tapšanas stadijā, tad arī konkrētu rezultātu nav daudz. Informatīvajā ziņojumā minēts, ka vienotā tālruņa numura “8345” par Covid-19 jautājumiem nodrošināšana un vienotās tīmekļa vietnes www.covid19.gov.lv izveide un uzturēšana izmaksāja aptuveni 63 tūkstoši eiro. No 24. marta līdz 18. jūnijam uz šo telefona numuru tika zvanīts 17 658 reižu, bet mājaslapu no 25. marta līdz 29. jūnijam apmeklēja vairāk nekā 163 tūkstoši unikālu lietotāju.
Bezdarbnieku palīdzības pabalstā līdz 19. jūlijam izmaksāti 0,83 miljoni eiro, bez darba palikušajiem mikrouzņēmumu darbiniekiem - 0,37 miljoni eiro, jauno speciālistu pabalstā - 0,01 miljons eiro, bet dīkstāves palīdzības pabalstā ‒ 1,66 miljoni eiro.
“Altum” atbalsta pasākumos līdz 16. jūnijam bija izsniegti aizdevumi un garantijas 154 miljonu eiro apmērā.
Autoceļu atbalsta programmā līdz 10. jūlijam pabeigtas iepirkuma procedūras 65 ceļu un tiltu būvdarbu līgumiem, no tiem noslēgti 42 būvdarbu līgumi.
Pabalsts krīzes situācijā līdz 19. jūlijam sniegts 75 pašvaldībām, izmaksājot pabalstu krīzes situācijā par 4706 personām un par 2144 bērniem kopumā 0,3 miljonu eiro apmērā.
