Nākamā gada budžeta bāzes izdevumi prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā

© Pixabay

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, izriet no oytrdien valdībā skatītā Finanšu ministrijas sagatavotā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7,43 miljardu eiro apmērā un 2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi - 7,66 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti 5,9 miljonu eiro apmērā 2021.gadam un 59 miljonu eiro apmērā 2022.gadam.

2023.gadam izdevumi noteikti 7,41 miljarda eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam samazināti 191,6 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2021.gadam aprēķināti 3,16 miljardu eiro apmērā, 2022.gadam 3,23 miljardu eiro apmērā un 2023.gadam - 3,38 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, 2021.gadam izdevumi palielināti par trim miljoniem eiro apmērā, 2022.gadam izdevumi samazināti par 102,7 miljoniem eiro, bet 2023.gadam izdevumi salīdzinājumā ar ietvaru 2022.gadam palielināti 53,4 miljonu eiro apmērā.

2021. un 2022.gadam bāzes izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam" noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu attiecīgajam gadam. Savukārt 2023.gadam izdevumi aprēķināti, pamatojoties uz 2022.gadam apstiprināto ietvaru, koriģējot atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem.

FM skaidroja, ka salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru korekcijas veiktas ilgtermiņa saistībās, izdevumos no maksas pakalpojumiem, ārvalstu finanšu palīdzības un to atlikumiem, kā arī izdevumos pensijām un pabalstiem atbilstoši saņēmēju skaita prognozēm. Tāpat korekcijas veiktas izdevumos Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšanai, Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu īstenošanai atbilstoši plānotajiem projektu īstenošanas laika grafikiem.

Ministrijā atzina, ka peciālajā budžetā korekcijas veiktas, ņemot vērā prognozes valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējo bruto darba samaksu, darba tirgus rādītājiem, patēriņa cenu indeksu pa mēnešiem, saistībā ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm u.c.

Svarīgākais