Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Ārējie Nr.2

Darba devēji kopumā atbalsta valsts budžeta projektu 2021. gadam

© F64 Photo Agency

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopumā atbalsta valsts budžeta projektu 2021.gadam, informēja LLDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa pauda, ka ir svarīgi izpildīt solīto attiecībā uz medicīnas darbinieku un pedagogu atalgojumu, kā arī noturēt darba devēju konkurētspēju un darba ņēmēju sociālo drošību.

Meņģelsone norādīja, ka LDDK ir gandarīti, ka "beidzot ir sadzirdēts darba devēju teiktais" par to, ka pakāpeniski jāiet uz darba nodokļu samazinājumu, lai Latvija būtu konkurētspējīga Baltijas reģionā, jo līdz šim Latvijas darbaspēka nodokļu slogs bija lielākais starp Baltijas valstīm.

Tāpat LLDK ģenerāldirektore atzīmēja, ka turpmākajos gados, strādājot pie valsts budžeta, būtu jāievēro svarīgs princips, kas šogad nebija iespējams Covid-19 krīzes dēļ - nodokļu sistēmas izmaiņas ir veicamas tikai atsevišķi no valsts budžeta veidošanas procesa.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus no Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem izriet, ka plānotās izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt 69,9 miljonus eiro, 2022.gadā - 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 162,7 miljonus eiro.

FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.

Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks valsts budžetā, bet 25% - pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs 90,9 miljonus eiro.