Brexit

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no "Breksita" strupceļa, panākušas "labu progresu", pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas nopietni apsver "Breksita" atlikšanu līdz 2021. gadam, Briseles pacietībai, kā pašreizējā strupceļa situāciju risina britu vadība, arvien sarūkot, atsaucoties uz avotiem Eiropas diplomātu aprindās, ziņo britu laikraksts "The Guardian".

Latvijas vēstniecība Nīderlandē aicinājusi personas iepazīties ar izmaiņām par ceļojumu bagāžu un pasta sūtījumiem no Lielbritānijas pēc "Brexit" 30.martā, gadījumā, ja netiek panākta vienošanās par izstāšanās līgumu.

Lielbritānija ir neparasta zeme ar neparastiem paradumiem – stūre mašīnai labajā pusē, bankas joprojām ņem pretī ar roku rakstītus maksājumu čekus, bagātnieki savus īpašumus slēpj trastos, iedzīvotāju reģistrs neeksistē, bet parlamenta zālē deputātiem pat papīra lapu nav kur uzlikt, nemaz nerunājot par datoru. Tikpat neparasta un visiem nesaprotama ir britu gatavošanās aiziešanai no Eiropas Savienības.

Vairāki Lielbritānijas likumdevēji brīdinājuši premjerministri Terēzu Meju, ka viņai jāpiekrīt "Breksita" aizkavēšanai, ja izstāšanās līgums netiks apstiprināts, vai arī jārēķinās ar dumpi parlamentā, ziņo laikraksts "The Sun".

Telekomunikāciju uzņēmumi Latvijā pagaidām ir neziņā, cik maksās telefona zvani uz Lielbritāniju vai viesabonēšanas pakalpojumu izmantošana šajā valstī pēc Brexit. SIA Latvijas mobilais telefons (LMT) sola vismaz šogad nekādas izmaiņas tarifos neieviest, ja vien, protams, to neizdarīs viesabonēšanas partneri, Bite savukārt uzsākusi sarunas ar lielākajiem Lielbritānijas mobilo sakaru operatoriem par turpmāko sadarbību.

Īrijas vēstniecības pasu nodaļa Londonā ir brīdinājusi, ka tā “strādā zem spiediena” un tai nepietiek personāla, lai apmierinātu pirms Brexit arvien pieaugošo pieteikumu skaitu, atsaucoties uz The Irish Times vēsta Baltic-Ireland.ie.

Gadījumā, ja vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības netiks panākta, Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK) Lielbritānijā būs derīga tikai līdz 29. martam, informē Nacionālais veselības dienests. Tāpat no 30. marta Latvijas iedzīvotāji Lielbritānijā vairs nevarēs izmantot īpašās veidlapas jeb S1 un S2 izziņas, kas ļauj atsevišķos gadījumos saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi citā Eiropas valstī.

Lielbritānijas reģionālā lidsabiedrība "flybmi" finansiālo problēmu dēļ pārtraukusi reisus un nolēmusi iesniegt bankrota pieteikumu, kā vienu no problēmu galvenajiem iemesliem minot neskaidrības saistībā ar gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien cietusi sakāvi simboliskajā parlamenta balsojumā par valdības "Breksita" stratēģiju, un tas, domājams, vājinās viņas pozīcijas sarunās ar Briseli.

Tā notiktu tikai krīzes situācijā, Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa. Uz to, ka tā notiks tikai ārkārtas situācijā, jācer ikvienam Lielbritānijā strādājošajiem Latvijas tautietim. Bet teorētiski ir iespējams, ka Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma, var pārtraukt maksāt britu valsts pensiju tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši Lielbritānijā un šo pensiju nopelnījuši. Tādā gadījumā Latvijas puse nodrošinās tikai minimālās sociālās garantijas. Piemēram, tādu pabalstu, lai cilvēka ienākumi mēnesī būtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Bail pat minēt, cik tas ir liels…

Valdībai jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" jādomā arī par Latvijas piederīgajiem Apvienotajā Karalistē, trešdien pēc iknedēļas tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien lūgusi parlamenta deputātiem dot vairāk laika, lai panāktu deputātu noraidītās "Breksita" vienošanās grozījumus sarunās ar Briseli.

Pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" tiks saglabātas Lielbritānijas pilsoņu tiesības Latvijā, otrdien pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šodien, 12. februārī, Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Tie paredz, ka arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit, tās pilsoņi Latvijā varēs saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.

Otrdien, 12. februārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā”, kas paredz noteikt kārtību, kādā Latvija turpmāk varēs uzturēties tie Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas līdz 2019.gada 29.martam likumīgi uzturējušies Latvijas Republikā. Izmaiņas paredzētas saistībā ar Apvienotā Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.

Lielbritānijai vajadzētu izmantot "Breksitu" kā tramplīnu, lai palielinātu savu ietekmi pasaulē un stiprinātu attiecības ar ASV, pirmdien paziņojis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās var apdraudēt 100 000 darbavietu Vācijā, liecina laikrakstā "Welt am Sonntag" svētdien publiskots pētījums.

"Breksita" radīto neskaidrību dēļ vairāk nekā 40 uzņēmumu savu darbību pārcēluši vai gatavojas pārcelt no Lielbritānijas uz Nīderlandi, sestdien paziņojušas nīderlandiešu varasiestādes.

Lielbritānijas valdība sestdien paziņojusi, ka lauzusi pretrunīgi vērtēto līgumu ar uzņēmumu "Seaborne Freight" par papildus prāmju nodrošināšanu bezvienošanās "Breksita" gadījumā.