Vējonis: Tuvojoties "Brexit", joprojām ir virkne neskaidru jautājumu
Valdībai jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" jādomā arī par Latvijas piederīgajiem Apvienotajā Karalistē, trešdien pēc iknedēļas tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Prezidents uzsvēra, ka tuvojas marta beigas, kad Lielbritānija plāno izstāties no ES, tomēr joprojām ir virkne neskaidru jautājumu.
"Valdībai ir jāstrādā pie jautājumiem, kas skar ne tikai Lielbritānijas pilsoņu un uzņēmumu nākotnes tiesības Latvijā, bet tikpat svarīgs jautājums ir par to, kāds būs atbalsts mūsu valsts piederīgajiem un uzņēmējiem Lielbritānijā tajā brīdī, kad būs noticis "Brexit"," sacīja Vējonis.
Savukārt Kariņš norādīja, ka līdz šim valdība ir lēmusi par to, ka tie Lielbritānijas pilsoņi, kuri dzīvo vai uzturas Latvijā, var būt droši, ka jebkāda "Brexit" iznākumā viņu tiesības dzīvot, uzturēties un strādāt Latvijā nemainīsies.
Tajā pašā laikā premjerministrs piebilda, ka Latvija sagaida, ka tā dēvētā "cietā" "Brexit" gadījumā Lielbritānija izrādīs laipnību pret mūsu valsts pilsoņiem un piederīgajiem Lielbritānijā.
"Es būtu laimīgāks, ja Lielbritānija pārdomātu un izvēlētos neiet smagāko ceļu, un neizstātos no ES. Bet, ja Lielbritānijas izstāsies, cerams, tas notiks mierīgi. Katrā ziņā Latvija ir sagatavojusies dažādiem scenārijiem. Tāpat darīsim visu, lai Latvijas sabiedrība pēc iespējas mazāk un mierīgāk izjustu "Brexit" sekas," uzsvēra Kariņš.
Strādājot ar vidēja termiņa budžetu, valdībai būtu svarīgi domāt par bezdeficīta budžetu, sacīja Vējonis.
Premjers un prezidents tikšanās laikā pārrunāja ar 2019.gada budžeta sagatavošanu saistītus jautājumus, kā arī Vējonis norādīja uz nepieciešamību vidējā termiņā virzīties uz bezdeficīta budžetu.
"Tas nav gluži 2019.gada budžeta jautājums, bet vidējā termiņā ir jāvirzās uz bezdeficīta budžetu. Mums ir jāveido uzkrājumi, lai pasaules ekonomikai palēninoties, Latvija tam būtu gatava un tas neatstātu negatīvu efektu. Mums ir jāveido iekšējās rezerves," uzsvēra Vējonis.
Vējoņa pausto Kariņš nodēvēja kā atbalstu premjera iniciatīvai virzīties uz bezdeficīta budžetu, tāpēc Kariņš ir gatavs domāt, kā to nodrošināt.
"Virkne ministru norāda, ka ir jāpalielina izdevumi, bet to var tikai tad, ja aug ekonomika. Tomēr nepiekrītu pieejai, ka tiek veidoti jauni parādi un ieviesti jauni nodokļi. Mums ir jāuzlabo ekonomiskā situācija bez parādu uzkrāšanas. Budžeta deficītu var samazināt uz izaugsmes rēķina un ierobežojot izdevumu pieaugumu," stāstīja Ministru prezidents.
Savukārt Vējonis norādīja, ka viens no veidiem, kā mazināt budžeta deficītu, ir izdevumu pārskatīšana, kuras ietvaros iespējams pārliecināties, cik efektīvi tiek izlietoti līdzekļi jau piešķirtiem pasākumiem.
Tāpat prezidents aicināja valdības vadītāju uzmanīgāk attiekties pret izmaiņām nodokļu jomā, lai nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus. "Nodokļu politikai ir jābūt prognozējamai, lai uzņēmēji savu biznesa attīstību varētu plānot vismaz vidējā termiņā," uzsvēra Vējonis.