Bibliotēka

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” izsludina pieteikšanos jauno rakstnieku romānu konkursam, kā rezultātā ar ilggadēja latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu tiks izdots viens agrāk nepublicēta autora darbs. Pieteikties konkursam iespējams līdz šī gada 1. aprīlim, manuskripti jāiesniedz līdz šī gada 31. augustam.

Rīgas Centrālā bibliotēka un vairākas filiālbibliotēkas no 10.jūnija piedāvā iespēju līdz 2,5 stundām vienu reizi dienā mācībām un darbam izmantot "izolēto lasītavu". Pakalpojumam pirms bibliotēkas apmeklējuma jāpiesakās, kā arī darbam lasītavā nepieciešamie informācijas resursi jārezervē, rakstot konkrētajai bibliotēkai uz e-pastu vai zvanot.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) šodien sāka uzņemt lasītājus klātienē un pakāpeniski atsāk koncertdzīvi ar komponista un pianista Krista Seržanta tiešraides koncertu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) šodien no plkst.10 sāk uzņemt lasītājus klātienē un pakāpeniski atsāk koncertdzīvi ar komponista un pianista Krista Seržanta tiešraides koncertu, informē LNB sabiedrisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) lasītājus klātienē apkalpot atsāks no 26.maija, liecina LNB ieraksts sociālajā tīklā "Twitter".

Daudzviet bibliotēka laukos ir gaismas un kultūras saliņa. Vaboles pagastā bibliotēkas vadītāja Ināra Meijere uzskata: kamēr laukos vēl būs cilvēki, būs arī bibliotēkas – gan kā grāmatu krātuve, gan pakalpojumu un informācijas sniegšanas vieta. Jo, lai arī iedzīvotāju ir mazāk, problēmu viņiem mazāk nepaliek, tātad arī palīdzība nepieciešama.

Šodien plkst.11 Rīgā, Sporta ielā 2 tiks atklāta interaktīvā Imanta Ziedoņa bibliotēka.

Krājumu veidošanai naudas nepietiek, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" atzina Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Izmantojot influenceru un blogeru mārketingu, daudzdzīvokļu nama projekta Bibliotēkas nams īstenotāji plāno ieinteresēt jaunos, par hipsteriem jeb jaunbāržiem dēvētos pilsētniekus iegādāties nelielu dzīvokli kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.

Ogres centrālās bibliotēkas telpas savu laiku ir nokalpojušas un kļuvušas arī par šauru arvien pieaugošajam lasītāju pulkam. Tāpēc pašvaldība pēc vairāku gadu diskusijām ir pieņēmusi lēmumu demontēt veco ēku un tās vietā būvēt mūsdienīgu bibliotēku, būvapjomā iekļaujot arī telpas dzimtsarakstu nodaļai.

Kāda sieviete faceboook publicējusi sašutuma pilnas pārdomas par to, kādas bērnu grāmatas mūsdienās ir pieejamas.

Latvijas simtgadei veltītā projekta Izdziedam 100 ietvaros Elektrum svinīgi nodeva Latvijas Nacionālajai bibliotēkai interaktīvu mūzikas platformu ar vairāk nekā 250 simtgades nozīmīgākajām latviešu dziesmām, to vēsturiskajiem aprakstiem un notīm, kas turpmāk bibliotēkā būs pieejama lietošanai visai sabiedrībai.

Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – ja kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, tad mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs teju visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu. Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan daudzveidīgos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.

Celtnieki Vācijas rietumu pilsētā Ķelnē atraduši Vācijas vecākās bibliotēkas pamatus.

Šodien plkst.12 Lucavsalas sporta un atpūtas parkā tiks atklāta Rīgas Centrālās bibliotēkas Pludmales lasītavas jaunā sezona, informē Rīgas dome.

Pašvaldības apgalvo, ka nav plānots slēgt bibliotēkas, lai gan nenoliedz, ka par darba laika vai cita veida «optimizēšanu» gan domā.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) trešdien Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) atzinusi kā atbilstošu iekļaušanai aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, žurnālistiem sacīja VKPAI vadītājs Juris Dambis.

Limbažu novada domes vēlme samazināt savā teritorijā esošo bibliotēku darba laikus satraukusi ne tikai limbažniekus, bet arī plašāku sabiedrību, kas pauž bažas, ka tie patiesībā varētu būt «nopietnāki plāni», proti, slēgt grāmatu krātuves un liegt piekļuvi tur sniegtajiem pakalpojumiem. To, ka problēma nav tikai lokāla, apliecina līdz Kultūras ministrijai (KM) nonākušie līdzīga veida signāli no citām pašvaldībām.

Izskatās, ka vēlme degradēt, sagraut lokālo, marginālo valsts infrastruktūru gūst oficiālas politikas pazīmes. Kamdēļ skandināvi tā sargā savas mazās skolas? Lai valsts būtu, cik iespējams, dzīva viscaur. Kāpēc katrā ciemā vajag bibliotēku? Tāpēc, lai uzsvērtu, ka esam kultūras valsts, kurai viscaur vajag savus un, kas jāuzsver īpaši, mūsdienīgus gaismas centrus un avotus. Nevis tumsonības pārņemtus nostūrus.

Slēgt bibliotēkas laukos, paslēpjot likvidāciju zem līdzekļu ekonomijas un bibliotēku darbu optimizācijas, tā diemžēl ir pēdējo dienu sliktā ziņa, kas nāk no Limbažu puses un publikai tapusi zināma, pateicoties Baltijas asamblejas balvas laureāta literatūrā rakstnieka Aivara Kļavja vērībai. Šī nu reiz ir lieta, ko nevajadzētu pieļaut un cirst pašā saknē ne jau tāpēc, ka iebilst literāti. Bibliotēku likvidācija ir kaitniecība valstiskā mērogā.