Izmantojot influenceru un blogeru mārketingu, daudzdzīvokļu nama projekta Bibliotēkas nams īstenotāji plāno ieinteresēt jaunos, par hipsteriem jeb jaunbāržiem dēvētos pilsētniekus iegādāties nelielu dzīvokli kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.
Kaut arī projekta pārstāvis Nauris Živuļins pieminēja ēkas vēsturisko faktoru, maz ticams, ka gados jaunos potenciālos dzīvokļu pircējus tas piesaista. Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujā par Latvijas iedzīvotāju vēlamās dzīvesvietas raksturojumu noskaidrots, ka vecumā no 18 līdz 34 gadiem ir svarīgi, lai dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami restorāni, kino, sporta klubi un kultūras pasākumi. Šādas vēlmes izsacījuši iedzīvotāji ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem. Bibliotēkas nams atrodas Rīgas centrā, lai arī trokšņainā, putekļainā vidē ar lielu gaisa piesārņojumu. Ja tas nav svarīgi, tad dzīvošana centrā nelielā dzīvoklī ir atbilstoša pašreizējām būtiskākajām vajadzībām.
N. Živuļins uzsvēra, ka mērķis ir piedāvāt vietējiem iedzīvotājiem pieejamus dzīvokļus. Interesentiem tiek piedāvāti dzīvokļi ar vienu, divām vai trīs istabām, kuru kopējā platība nepārsniedz 80 kvadrātmetrus. Tāds ir pieprasījums - nelieli dzīvokļi ar iespējami ekonomiskām uzturēšanas izmaksām.
Ekonomiski tie ir arī projekta attīstītājam, jo dzīvokļi tiek pārdoti bez remonta, ēkas atjaunošanas vidējās izmaksas - 2000 līdz 3000 eiro kvadrātmetrā. Katram no 57 dzīvokļiem tiek solīta individuāla pārdošanas cena atkarībā no kvadratūras un novietojuma. Divistabu dzīvokļa vidējā cena varētu būt 110 000 eiro. Tam jāpieskaita remonta izmaksas, rezultātā šāda dzīvokļa vērtība atbilst privātmājas cenai. Turklāt koka logi dzīvokļos jāatjauno to īpašniekiem. Rīgas vēsturiskajā centrā ēkām ir atļauti tikai koka logi, to restaurācija vai izgatavošana ir dārgs, kā arī laikietilpīgs process, jo nepieciešami saskaņojumi. Līdz šim esot rezervēti 10 dzīvokļi, sacīja N. Živuļins.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas bijušo ēku Krišjāņa Barona ielā 14 vairākas reizes mēģināja pārdot kopš 2015. gada rudens. Visbeidzot 2017. gadā ēkas pārvaldītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi rīkotajā mutiskajā izsolē par 1 946 000 eiro šo ēku pārdeva. Ēkas atjaunošanā ir ieguldīti četri miljoni eiro, izveidoti 57 dzīvokļi un astoņas komercplatības. Namā ir saglabāta vēsturiskā apdare, atjaunotas durvis, logi ar vitrāžām koplietošanas telpās, kāpņu telpas, fasāde. Esot saglabāts arī milzīgais seifs, kas namā atrodas vēl kopš bankas laika, jo ēka tika būvēta 1910. gadā Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases vajadzībām pēc arhitekta Ernesta Poles projekta. Bankas seifs aizņēma istabas lieluma telpu, un savulaik to izmantoja bibliotēkas vadītājs Andris Vilks.
