berlīnes mūris

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzīmēja, ka ir iespējams kliedēt ilūziju, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir mūžīgs un karš ir mūžīgs, raksta "unian.net".

Vācija piektdien piemin 60.gadskārtu kopš Berlīnes mūra būvniecības sākuma. Pēkšņais toreizējās Austrumvācijas lēmums 1961.gada 13.augustā slēgt robežu šokēja visu pasauli, un noveda pie Berlīnes pilnīgas sašķelšanas, kas ilga 28 gadus, līdz 1989.gada 9.novembrī mūris krita līdz ar komunistisko režīmu. Piemiņas pasākumā Berlīnē piedalījās Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Berlīnes mērs Mihaels Millers. Šteinmeiers kapelā, kas uzcelta kādreizējā mūra vietā, uzsvēra, ka Berlīnes mūris bija netaisnīgas valsts pazīme, norādot, ka Austrumvācija pašas pilsoņu acīs nebija nedz suverēna, nedz likumīga. "1961.gada 13.augusts bija liktenīga diena mums, vāciešiem, un visai pasaulei, un diena, kas iznīcināja sapņus un cerības, kas nošķīra bērnus no vecākiem, kas sāpīgi un bēdīgi iejaucās neskaitāmu cilvēku dzīvēs," sacīja prezidents. 1961.gada 13.augusts, kad agrā rītā sākās Berlīnes mūra būvniecība, iekrita svētdienā. Komunistiskā režīma varasiestādes, domājams, šo datumu bija izvēlējušās tāpēc, lai cilvēkus, kuri baudīja vasaras atpūtu, pārsteigtu nesagatavotus. Slepenās operācijas "Roze" mērķis bija pilnībā nodalīt PSRS okupēto Berlīnes austrumu sektoru no Rietumberlīnes, kas pēc Otrā pasaules kara tika nodota Rietumu sabiedroto - ASV, Lielbritānijas un Francijas - kontrolē, un tās īstenošanai tika mobilizēti vairāki desmiti tūkstošu Austrumvācijas armijas karavīru un komunistiskās zemessardzes kaujinieku. "Antifašistiskās aizsardzības siena", kā to dēvēja komunistiskais režīms, bija iecerēta, lai apturētu austrumvāciešu masveidīgo bēgšanu uz Rietumiem, izmantojot tolaik relatīvi viegli šķērsojamo robežu starp tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu un Rietumberlīni. Līdz 1961.gadam no 19 miljoniem austrumvāciešu 2,5 miljoni jau bija pārbēguši uz Rietumiem, un ik dienu "sociālistisko paradīzi" pameta vēl aptuveni 3000, raisot komunistisko varasiestāžu bažas, ka drīzumā viņu valsts varētu palikt vispār bez pilsoņiem. Agrā 13.augusta rītā Austrumvācijas armijas vienības bloķēja ielas un dzelzceļa līnijas, kas saistīja Berlīnes austrumu un rietumu sektorus, un sāka uzsliet dzeloņstiepļu žogu, kuru vēlāk aizstāja 155 kilometrus garš no betona blokiem veidots mūris, kas bija nodrošināts ar visu stingri apsargātai robežai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Ir zināms par vismaz 136 cilvēkiem, kuri tikuši noslepkavoti, tiem cenšoties pārkļūt pār Berlīnes mūri, bet vēsturnieki lēš, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nogalināti, kad mēģinājuši pārbēgt no Austrumvācijas uz Rietumiem, sasniedz sešus līdz septiņus simtus. Šodien Berlīnes mūris faktiski izzudis bez pēdām. Saglabājušies vien daži atsevišķi fragmenti, kas reģistrēti kā vēstures pieminekļi. Berlīnes mūris gandrīz 30 gadus kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī Austrumvācija. Šteinmeiers norādīja, ka Berlīnes mūris ir atgādinājums neuztvert demokrātiju par pašsaprotamu. "Brīvība un demokrātija nekad nav dabas dota, nekad netiek iegūta vienreiz un uz visiem laikiem. Par brīvību un demokrātiju ir jācīnās, bet pēc tam jāaizsargā, jāaizstāv un jāsaglabā. Brīvībai un demokrātijai nepieciešama izlēmīga apņēmība un kaislība," norādīja Vācijas prezidents.

Atsevišķu indivīdu natālajās un tranzītu kartēs vislielāko uzmanību pievēršam t.s. ātrajām planētām Mēnesim, Saulei, Merkuram, Venerai un Marsam, arī Jupiteram. Savukārt pasaules notikumu jeb mundānā astroloģija pievēršas galvenokārt lielajām un lēnajām planētām, proti, kā to atrašanās kādā no zodiaka zīmēm ietekmē globālās norises.

Vācijas galvaspilsētā pirmdien sākas Berlīnes mūra krišanas 30.gadadienas piemiņas pasākumi, kuru skaits pārsniegs 200. Piemiņas nedēļu oficiāli atklās Berlīnes mērs Mihaēls Millers ceremonijā Aleksandra laukumā, kur 1989.gada 4.novembrī simtiem tūkstoši cilvēku demonstrācijā iestājās par vārda brīvību un demokrātiju. Šī vēsturiskā diena tiks atdzīvināta teātra uzvedumā. Šodien atklāta arī izstāde Berlīnes metro līnijā U5. Izstādei dots nosaukums "Nākamā Pietura Brīvība". Fotogrāfijas un citi izstādes materiāli četrās metro stacijās runā par Vācijas vēsturi brīvības un demokrātijas kategorijās. Tikmēr Vācijas parlamentā šovakar plānota diskusija par šīs miermīlīgās revolūcijas atskaņām, bet pie Brandenburgas vārtiem tapusi mākslas instalācija no vairāk nekā 30 000 lenšu, uz kurām cilvēki uzrakstījuši savus novēlējumus un atmiņas. Berlīnē šonedēļ vietās, kur norisinājās vēsturiskie 1989.gada notikumi, plānotas lekcijas, sarunas ar aculieciniekiem, darbosies informatīvi paviljoni, tiks rādītas filmas un būs apskatāmas izstādes un mākslas instalācijas. Šim pasākumu kopumam dots nosaukums "7 dienas - 7 vietas". Pieminot dienu, kad sākās Berlīnes mūra nojaukšana, Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Vācijas kanclere Angela Merkele sestdien plāno apmeklēt piemiņas pasākumu Berlīnes mūra memoriālā. Sestdienas vakarā arī paredzēts liels pasākums pie Brandenburgas vārtiem. Berlīnes mūri, kas atdalīja Rietumberlīni no komunistu varā esošās tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) galvaspilsētas, totalitārais režīms sāka būvēt 1961.gada augustā, un gandrīz 30 gadus tas kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī VDR.

Vācijas galvaspilsētā izveidota īpaša instalācija par godu Berlīnes mūra krišanas gadadienai. Instalācija veidota no 30 000 lentītēm uz kurām uzrakstīti apsveikumi un novēlējumi. Galvenie svinību pasākumi notiks 9. novembrī.

Šodien aprit ceturtdaļgadsimts, kopš Berlīnē tika oficiāli sākta Aukstā kara vispazīstamākā simbola - mūra - nojaukšana.

Berlīnes mūra krišanas svinībās notika milzīgas instalācijas atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas. Mirdzošās lodes, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam - "Odai priekam", brīvi paceļas naksnīgajās debesīs.

Pieminot 1989.gada 9.novembra Berlīnes mūra krišanu, Vatikāns izdevis īpašu jubilejas monētu.

Ziedu nolikšanas ceremonijā pie Berlīnes mūra piedalījās Vācijas kanclere Angela Merkele, Vācijas kultūras ministre Monika Gruetters, bijušais Ungārijas premjerministrs Miklos Nemets un Berlīnes mērs Klaus Voveraits. Aprit 25 gadi kopš Berlīnes mūra krišanas.

Vācijā notiek svinības par godu 25.gadskārtai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas kulmināciju sasniegs svētdien grandiozā koncertā pie Brandenburgas vārtiem. Svinības ievada milzīgas instalācijas "Lichtgrenze" atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas. Mirdzošās lodes, kas no augšas atgādina pērļu virteni, svētdienas vakarā tiks atbrīvotas no saviem enkuriem, un, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam - "Odai priekam", tās brīvi pacelsies naksnīgajās debesīs.

Vācijā sākušās svinības par godu 25.gadskārtai kopš Berlīnes mūra krišanas, kas kulmināciju sasniegs svētdien grandiozā koncertā pie Brandenburgas vārtiem. Svinības ievadīja milzīgas instalācijas atklāšana, iededzot 8000 izgaismotu baltu balonu, kas noenkuroti 15 kilometrus garā kādreizējā mūra posmā, iezīmējot daļu no 155 kilometrus garās robežas, kas savulaik ieskāva Rietumberlīni, norobežojot to no VDR teritorijas. Mirdzošās lodes, kas no augšas atgādina pērļu virteni, svētdienas vakarā tiks atbrīvotas no saviem enkuriem, un, skanot Bēthovena 9.simfonijas finālam - "Odai priekam", tās brīvi pacelsies naksnīgajās debesīs.

1989. gada 9. novembrī krita Berlīnes mūris, šonedēļ ne tikai mediju telpā tiek atzīmēta šī notikuma ceturtdaļgadsimta jubileja.

Berlīnes mūra fragmenti ar politiķa Villija Branta, Dalailamas, Mahatmas Gandija, Nelsona Mandelas portretiem izstādītas netālu no Berlīnes Teltovas līdzenumā.

Piektdien, 19.augustā, pulksten 16:00 Eiropas Savienības (ES) mājas 2.stāvā (Aspazijas bulvārī 28), tiks atklāta Berlīnes mūrim veltīta ceļojošā izstāde "Mūris". Rīgā tā nonākusi 50 gadus pēc mūra celtniecības sākuma 1961.gada augustā.

Francijas mediji atklājuši, ka prezidents Nikolā Sarkozī, maigi izsakoties, nav bijis īpaši patiess, savā Facebook profilā internetā stāstot kā 1989. gada 9. novembra vakarā piedalījies Berlīnes mūra graušanā. Labākajā gadījumā viņš mūri apmeklējis pāris dienas pēc tam, kad arī ar veserīša palīdzību atskaldījis daļiņu no tā.

Turpinot darba vizīti Berlīnē, Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien tiksies ar Vācijas prezidentu Horstu Kēleru.

Berlīnes mūra krišanas 20. gadadienas svinības sākās ar simbolisku Bornholmerstrases tilta šķērsošanu, to kopā ar lielu berlīniešu grupu šķērsoja Vācijas kanclere Angela Merkele, kura uzaugusi Austrumvācijā.

Šodien tiek atzīmēta 20. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, un Vācijas galvaspilsētā, lai piedalītos miermīlīgās revolūcijas jubilejai veltītajās svinībās, pulcēsies pasaules līderi.

No šodienas līdz 22.novembrim Dublinā būs apskatāma Latvijas vēstnieka Īrijā Pētera Elferta fotoizstāde, kas veltīta 20 gadiem kopš Berlīnes mūra krišanas, informēja Latvijas vēstniecībā Īrijā.

Rīt aprit 20. gadskārta kopš Berlīnes mūra krišanas. Bijušais arodbiedrības Solidaritāte vadītājs Lehs Valensa intervijā izdevumam Spiegel Online stāsta, ka Džordžs Bušs vecākais, Heluts Kols un Mihails Gorbačovs par mūra krišanas tēviem kļuva nejauši, bet īstais ceļš uz Vācijas atkalapvienošanos sācies poļu kuģubūvētavās.