Francijas mediji atklājuši, ka prezidents Nikolā Sarkozī, maigi izsakoties, nav bijis īpaši patiess, savā Facebook profilā internetā stāstot kā 1989. gada 9. novembra vakarā piedalījies Berlīnes mūra graušanā. Labākajā gadījumā viņš mūri apmeklējis pāris dienas pēc tam, kad arī ar veserīša palīdzību atskaldījis daļiņu no tā.
N. Sarkozī stāsts viņa Facebook profilā tika ievietots svētdien un to ilustrē fotogrāfija, kurā tolaik 34 gadus vecais Francijas parlamenta deputāts redzams kopā ar kādu kolēģi stāvam pie Berlīnes mūra. Spriežot pēc zīmējumiem uz mūra sienas, fotogrāfija uzņemta Rietumberlīnes pusē, vēsta BBC. Savā tekstā N. Sarkozī apgalvo, ka jau 9. novembrī no ziņu raidījumiem sapratis, ka "Berlīnē kaut kas notiks" un kopā ar vairākiem kolēģiem - politiķiem, kuru vidū bijis arī Alēns Žipē, devies uz Vācijas galvaspilsētu. "Mēs šķērsojām Checkpoint Charlie, lai nokļūtu Austrumberlīnē, tad devāmies uz Brandenburgas vārtiem, kur milzīgs pūlis sveica mūra krišanu," savās atmiņās dalās N. Sarkozī, piebilstot, ka pēc tam viņš atgriezies Rietumberlīnē un piedalījies mūra graušanā no Rietumu puses.
Tomēr šķiet, ka Francijas prezidentam pielipis tas pats sindroms, kas padomju laikos bija cilvēkiem, kuri apgalvoja, ka sestdienas talku laikā nesuši to pašu baļķi, kuru Vladimirs Iļjičs Ļeņins. Pirmkārt, jāuzsver, ka 1989. gada 9. novembra rītā doma par Berlīnes mūra krišanu nebija prātā pat VDR valdošās partijas funkcionāram Ginteram Šabovskim, kurš tikai aptuveni septiņos vakarā paziņoja par plāniem atcelt jebkādus ierobežojumus pilsoņu izbraukšanai. Otrkārt, pie Brandenburgas vārtiem vispār nebija nekādu robežās šķērsošanas kontrolpunktu.
Un treškārt, kas ir pats galvenais - N. Sarkozī 9. novembra dienā un vakarā nekādi nevarēja atrasties Berlīnē, jo piedalījās bijušajam Francijas prezidentam Šarlam de Gollam veltītā piemiņas pasākumā. Par to liecina informācija, kas tajās dienās publicēta laikrakstā Le Figaro. Savukārt A. Žipē 10. novembrī, kad uzstājies Francijas televīzijā un komentējis Berlīnes mūra krišanu, ne ar pušplēstu vārdu nav ieminējies, ka paspējis pabūt Berlīnē. Tiesa, pašreizējais Francijas premjers Fransuā Fijons apstiprinājis, ka 9. novembra vakarā saskrējies ar N. Sarkozī Berlīnē, taču piebildis, ka ar viņu kopā bijis arī Alēns Medlēns, kurš, savukārt, saka, ka Berlīni apmeklējis "iespējams, dienu pēc mūra krišanas, bet varbūt arī vēlāk".
Acīmredzamā vēlēšanās uzdot vēlamo par esošo kārtējo reizi izdarījusi lāča pakalpojumu Francijas prezidentam un nav jābrīnās, ka asprātīgi ļaudis viņa Facebook lapu apbēruši ar tādiem jautājumiem kā: "Prezidenta kungs, vai tiesa, ka jūs bijāt klāt imperatora Napoleona kronēšanas ceremonijā?".