Šodien tiek atzīmēta 20. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, un Vācijas galvaspilsētā, lai piedalītos miermīlīgās revolūcijas jubilejai veltītajās svinībās, pulcēsies pasaules līderi.
Svētki kulminēs ar pulcēšanos pie Brandenburgas vārtiem, kur līdz ar pagātnes un šī brīža slavenībām tiek gaidīta 100 000 svinību dalībnieku ierašanās.
Apvienotā Vācija visai Austrumeiropai nozīmīgajai jubilejai uzmanību piesaista ar neskaitāmiem lieliem un maziem pasākumiem, atsaucot atmiņā to sajūsmas pilno nakti, kad toreizējās Austrumvācijas komunistiskais režīms pārsteidza visu pasauli, pēkšņi atverot robežu.
Pēc 28 gadiem, kurus viņi pašu valstī bija spiesti pavadīt kā cietumnieki, austrumvācieši steidzās uz robežas kontrolpunktiem, garām apmulsušajiem robežsargiem un krita tos otrpus robežai sagaidošo rietumvāciešu apskāvienos.
Berlīnes mūra krišanas triecienviļņi nakts laikā pārņēma visu pasauli, pēkšņi pieliekot punktu gandrīz pusgadsimtu ilgušajam aukstajam karam un paverot ceļu kopš Otrā pasaules kara sašķeltās Vācijas apvienošanai.
"Dzelzs priekškara sagraušana 1989.gada 9.novembrī joprojām ir visievērojamākais politiskais notikums vairuma cilvēku dzīves laikā. Tā atbrīvoja miljoniem indivīdu un izbeidza globālo konfliktu, kas draudēja ar kodoliznīcību," šonedēļ atzina britu žurnāls "The Economist".
Svinību priekšvakarā kanclere Angela Merkele tika atkārtoti apstiprināta amatā un kļuva par pirmo Vācijas valdības vadītāju, kas uzrunāja ASV Kongresa abu palātu apvienoto sēdi.
Savā runā viņa pateicās Vašingtonai par atbalstu Vācijas atkalapvienošanai un aicināja uz aktīvāku transatlantisko sadarbību tādos svarīgos jautājumos kā klimata pārmaiņu ierobežošana.
"Esmu pārliecināta, ka, tāpat kā 20.gadsimtā mēs atradām spēku, lai gāztu no betona un dzeloņstieplēm būvēto mūri, mums tagad jārāda spēks, kas nepieciešams 21.gadsimta mūru pārvarēšanai," sacīja Merkele, kurai pašai nācies uzaugt komunistu pārvaldītajā Vācijas austrumu daļā.
Berlīnē pirmdien tiek gaidīti Lielbritānijas, Francijas un Krievijas līderi, kā arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura pārstāvēs Vašingtonu, jo prezidents Baraks Obama tobrīd uzturēsies Āzijā.
Viņiem piebiedrosies pēdējais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, kādreizējais antikomunistiskās arodapvienības "Solidaritāte" līderis un pirmais atjaunotās Polijas prezidents Lehs Valensa, kā arī vācu pilsoņtiesību aktīvisti, kas tiksies Bornholmas ielā - vienā no pirmajām vietām, kur izdevās izlauzties caur mūri.
Pēc tam pie Brandenburgas vārtiem notiks Berlīnes Valsts operas orķestra un kora koncerts Argentīnā dzimušā izraēliešu diriģenta Daniela Bārenboima vadībā, kam sekos simboliska atkārtota mūra sagraušana.
Berlīnes centrā būs izvietoti tūkstošiem 2,5 metru augstu, no putuplasta izgatavotu domino kauliņu, kas veidos divus kilometrus garu "mūri". Bijušajam PSRS līderim Gorbačovam tiks uzticēts gods iekustināt pirmo no kauliņam, kam jāizraisa arī pārējo sabrukšana, tādējādi simboliski attēlojot Berlīnes mūra krišanu 1989.gada 9.novembrī.
Tālākā vakara gaitā svinību dalībniekus priecēs amerikāņu rokgrupa "Bon Jovi" un vācu dīdžejs Pauls van Daiks.
Līdztekus svinībām kuluāros paredzētas lielvalstu līderu divpusējās tikšanās, lai apspriestu tādus steidzamus jautājumus kā Irānas kodolprogramma, karadarbība Afganistānā un nākamā Eiropas Savienības (ES) prezidenta kandidatūra.
Pēdējo divu desmitgažu laikā Vācija - pasaules ceturtā lielākā ekonomika - vairojusi gan savu pašpārliecību, gan ietekmi starptautiskajā arēnā, bet Berlīne pārvērtusies par vienu no Eiropas svarīgākajām galvaspilsētām.
Tomēr valsts joprojām glabā arī ilgstošās sašķeltības rētas - bezdarba līmenis Vācijas austrumu daļā joprojām ir divkārt augstāks nekā rietumos. Saglabājas arī zināma neuzticība starp "arogantajiem vesīšiem" un "nepateicīgajiem osīšiem".
Tikmēr bijušie Austrumvācijas komunisti, kuriem lielā mērā jāpateicas par Berlīnes mūra uzsliešanu, apvienojuši spēkus ar kreisajiem ekstrēmistiem no valsts rietumu daļas, izveidojot partiju "Die Linke" ("Kreisie"), kas septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās ieguva vairāk nekā desmit procentus balsu.
Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnieks Johens Štāts, kurš pēta komunistisko Austrumvāciju, atzīst, ka joprojām pastāv lielas atšķirības starp vāciešiem no valsts rietumdaļas un austrumiem.
"Aptaujas liecina, ka, jautāti, kas ir svarīgāks - vienlīdzība vai brīvība, rietumnieki pārliecinoši atbild, ka brīvība, kamēr austrumnieki saka - vienlīdzība, ar to saprotot saprot ekonomisko vienlīdzību," stāsta Štāts.
Vienlaikus viņš uzsver, ka Vācija spējusi daudz labāk tikt galā ar totalitārā režīma mantojumu nekā citas komunisma jūgā bijušās Austrumeiropas valstis.
"Federatīvā Republika noteikti bijusi ātrāka un pamatīgāka definējot attieksmi pret [komunistiskā režīma] slepenpolicijas noziegumiem nekā Polija un pat kā Rietumvācija pēc Otrā pasaules kara," uzskata pētnieks.