Degvielas cenu kāpumu izjūt ne tikai tie iedzīvotāji, kuri vairāk vai mazāk pārvietojas ar automašīnu. Daudz sāpīgāk degvielas rēķini sit pa kabatu uzņēmumiem. Degvielas izmaksas ir ietvertas maizes kukulīša, sviesta paciņas, lidmašīnas biļetes, atkritumu izvešanas, vēstuļu nogādāšanas un neskaitāmu citu preču un pakalpojumu cenās.
Šā brīža degvielas cenas Latvijā atgādina 2008. gada vasaras cenu ārprātu – 95. markas benzīna litrs degvielas uzpildes stacijās maksā tuvu 80 santīmiem. Toreiz degvielas sadārdzināšanās tika skaidrota ar augsto naftas cenu – 147 ASV dolāri par barelu. Šobrīd, kad naftas cena ir gandrīz uz pusi zemāka – aptuveni 80 ASV dolāru par barelu, degvielas tirgotāji degvielas sadārdzināšanos skaidro ar augstiem nodokļiem un Latvijas tirgotājiem neizdevīgo ASV dolāra kursu.
Lai gan iepriekš tika pieļauts, ka nedēļas vidū ir sasniegts degvielas cenas augstākais punkts un varētu būt gaidāma cenas samazināšanās, vakar degvielas uzpildes stacijas pārsteidza ar jaunu cenu lēcienu. Neatkarīgās aptaujātie eksperti pieļauj, ka degvielas cena varētu vēl paaugstināties.
Trīs lielākie degvielas mazumtirgotāji – Latvija Statoil, Neste Latvija un Lukoil Baltija R – kopā kontrolē lielāko daļu Latvijas autodegvielas tirgus. Konkurences padome (KP) saskata pazīmes, kas liecina par šo trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, kas attiecīgi nodrošina tiem konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem tirgus dalībniekiem.
Neraugoties uz naftas cenu kritumu pasaulē, Latvijā degviela kļūst arvien dārgāka – vakar tā sasniedza jau aptuveni 0,75 latus par litru benzīna un 0,72 latus par litru dīzeļdegvielas, tas ir par trim santīmiem litrā dārgāk nekā pirms mēneša.
Vāja pieprasījuma dēļ pasaulē kritusies naftas cena, taču degvielas cenas Latvijā nesamazinās. "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis uzskata, ka degvielai vajadzētu maksāt par trīs līdz pieciem santīmiem lētāk nekā patlaban.
Par to, ka ekonomiskā situācija valstī kļūst arvien saspīlētāka liecina ne vien augošās bezdarbnieku rindas un maksātnespējīgie kredītņēmēji, bet arī specifiski noziegumi, kas bija aktuāli „badīgajos deviņdesmitajos”, bet „treknajos gados” to praktiski nebija. Piemēram, benzīna izsūknēšana no svešu automašīnu bākām.