Latvijas degvielas tirgu kontrolē lielais trijnieks
Trīs lielākie degvielas mazumtirgotāji – Latvija Statoil, Neste Latvija un Lukoil Baltija R – kopā kontrolē lielāko daļu Latvijas autodegvielas tirgus. Konkurences padome (KP) saskata pazīmes, kas liecina par šo trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, kas attiecīgi nodrošina tiem konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar pārējiem tirgus dalībniekiem.
Lai gan līdz šim KP nav konstatējusi aizliegtas vienošanās degvielas tirgū vai citus Konkurences likuma pārkāpumus, tuvākajā laikā minētā iestāde plānojusi veikt visaptverošu pārbaudi šajā tirgū.
Saskaņā ar KP datiem 2003. gadā Statoil, Neste, Lukoil kopējā tirgus daļa bija 39,5%, 2005. gadā – 42,2%, 2006. gadā – 50%, bet pērnā gada rudenī jau pārsniedza 50 procentus. Tomēr, pēc KP vērtējuma, pēdējo divu gadu laikā uzņēmumu apvienošanās degvielas mazumtirdzniecības tirgū ekonomiskās situācijas dēļ ir samazinājusies. 2007. gadā KP vērtēja 13 apvienošanās lietas, savukārt 2009. gadā – tikai divas.
Konkurences padome pēdējo reizi apjomīgu pētījumu par autodegvielas tirgu veica 2006. gadā. Kopš tā laika atsevišķs pētījums par šo jomu nav veikts, Neatkarīgajai atzina Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova. Tāpēc Konkurences padome plāno tuvākajā laikā uzsākt jaunu degvielas mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību.
"Vienlaikus no 2006. līdz 2009. gadam Konkurences padome tās ikdienas darbā regulāri sekojusi norisēm degvielas tirgū. Ieskatu par norisēm tirgū Konkurences padome guva uzraugāmo apvienošanos lietu ietvaros – 2007. gadā tādas bija 13, 2008. gadā – sešas, bet 2009. gadā – divas lietas," skaidroja I. Kabanova.
Tāpat 2007. gada 20. jūnijā pieņemtajā lēmumā Konkurences padome konstatēja pazīmes, kas liecina par trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā.
2008. gadā tika veikta arī dīzeļdegvielas tirgus izpēte, kad tika analizēta situācija cita veida autodegvielu (sašķidrinātās naftas gāzes (autogāze), biodīzeļdegvielas) mazumtirdzniecības tirgos.
Neraugoties uz to, ka degvielas tirgu Latvijā lielā mērā kontrolē trīs lielie degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, Konkurences padome uzsver, ka konkurence šajā tirgū pastāv.
"Latvijas degvielas tirgotāji iepērk degvielu ārējos tirgos, kur cenu nosaka globālā tirgus tendences (pieprasījums/piedāvājums un to veidojošie tirgus notikumi). Tādējādi Latvijas patērētāji ir atkarīgi no naftas produktu resursu cenām pasaules tirgos. Konkurences padome līdz šim veiktajās degvielas tirgus uzraudzības pārbaudēs nav konstatējusi, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu izmaiņas ir bijušas neatbilstošas tendencēm pasaules naftas resursu tirgū," uzsvēra I. Kabanova.
Lai gan valsts iestādes līdz šim nav konstatējušas Konkurences likuma pārkāpumus, piemēram, neatļautas vienošanās veidā, degvielas pircēji Latvijā ir pamanījuši, ka degvielas cenas gandrīz visās benzīna uzpildes stacijās tiek mainītas teju vienlaikus, savukārt degvielas cenas Statoil DUS atbilst formulai "Degvielas cena Statoil DUS = degvielas cena Nestes DUS + aptuveni 1 santīms".
Konkurences padome skaidro, ka atklātā, caurskatāmā homogēna produkta tirgū kāds ir piemēram, degvielas tirgus, uzņēmumiem ir viegli sekot konkurentu soļiem, attiecīgi pieskaņot savas cenas, lai konkurences cīņā nezaudētu klientus. Tādējādi īpaši iespējamas tirgus dalībnieku paralēlas darbības, kas nav uzskatāmas par likumpārkāpumu.
"Tā attiecībā uz degvielas tirgu nedz līdzīgās cenas, nedz to vienlaikus izmaiņas tirgus specifikas dēļ nevar kalpot par pierādījumu, lai konstatētu aizliegtu vienošanos," uzsvēra I. Kabanova.