Degvielas cenu kāpumu izjūt ne tikai tie iedzīvotāji, kuri vairāk vai mazāk pārvietojas ar automašīnu. Daudz sāpīgāk degvielas rēķini sit pa kabatu uzņēmumiem. Degvielas izmaksas ir ietvertas maizes kukulīša, sviesta paciņas, lidmašīnas biļetes, atkritumu izvešanas, vēstuļu nogādāšanas un neskaitāmu citu preču un pakalpojumu cenās.
Degvielas cena nenoliedzami ietekmē patēriņa cenu izmaiņas, tas ir, inflāciju vai deflāciju valstī. Piemēram, 2008. gadā degvielas cenu kāpums bija viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja straujo kopējās inflācijas lēcienu. Šā gada februārī degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 1,6%, martā – par 2,4%, tajā skaitā benzīns – par 2,6% un dīzeļdegviela – par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Aprīlī, visticamāk, kāpums būs vēl lielāks, jo jau vairāk nekā nedēļu benzīna cenas ir sasniegušas 2008. gada vasaras augsto cenu līmeni. Tā gan ir tikai tiešā ietekme uz kopējo inflāciju. Netiešā ietekme slēptā veidā parādās citu produktu vai pakalpojumu cenās – pārtikas, transporta, kokapstrādes produktu cenās.
DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš kā nozares, kas daudz patērē degvielu, minēja lauksaimniecību, mežsaimniecību un transportu. "Bez šaubām, liela daļa degvielas nonāk patēriņā tiešā veidā. Naftas produktu cenas nosaka arī gāzes cenas, tāpēc to netiešā ietekme ir vēl lielāka," skaidroja P. Strautiņš.
Uzņēmēji, kuru biznesā degviela ir viens no galvenajiem resursiem, par šā brīža cenām ir šokā. Zemnieki ar rūgtumu atzīst, ka degvielas cenas katru gadu kāpj tieši sējas un ražas novākšanas laikā, kad ir lielākais pieprasījums pēc tās.
Konkurences padome (KP) ir uzsākusi degvielas tirgus uzraudzību, lai izpētītu degvielas tirgus struktūru Latvijā, cenas veidošanās struktūru un pārliecinātos, vai šajā tirgū nav pārkāpumu. Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova Neatkarīgajai atzina, ka pagaidām ir grūti prognozēt, kad šis pētījums tiks pabeigts. Viņa pieļāva, ka ātrākais tas varētu būt vasaras sākumā.
Pēdējais plašākais pētījums par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā ir bijis 2006. gadā. Savukārt 2007. gadā KP konstatēja pazīmes, kas liecina par trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā.
***
VIEDOKĻI
Dzidris Augustinovičs, EBS valdes priekšsēdētājs:
– Nenoliedzami degvielas cenas ir ļoti augstas, saņemot degvielas rēķinus, mani, protams, pārņem šausmas. Summas ir milzīgas. Taču mums kā vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumam nav izvēles – degviela mums ir vajadzīga, un mēs esam spiesti to iegādāties arī par šo augsto cenu. Saviem klientiem preču piegādi nodrošinām bez maksas, transporta izmaksas sedzot no savas kabatas. Lai kaut daļēji kompensētu šīs izmaksas, piedāvājam transporta pakalpojumus arī citiem sadarbības partneriem. Tā kā piegādājam preci no mūsu centrālās noliktavas Rīgā pa visu Latviju, tad atpakaļceļā varam atvest preces arī citu uzņēmumu vajadzībām.
Viktors Zaķis, SIA Rīgas satiksme preses sekretārs:
– Rīgas satiksme kā uzņēmums, kas patērē degvielu, protams, izjūt cenu kāpumu. Degvielas cenas mainās cikliski, pēc to kāpuma seko kritums, un ceram, ka tā būs arī šoreiz. Protams, ja degviela maksātu mazāk, uzņēmums varētu samazināt savu pakalpojumu cenas,
taču jāņem vērā, ka tādā gadījumā degvielas cenu kritumam ir jābūt ilgstošam. Diemžēl tendences liecina, ka ar katru gadu vidējā degvielas cena ir augstāka nekā iepriekšējos gados.
Līga Rimšēviča, a/s Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja:
– Piena produktu cenu ietekmē vairāku faktoru summa, degvielas cena ir viens no tiem, bet ne ar būtiskāko ietekmi.
Agija Tērauda, VAS Latvijas pasts sabiedrisko attiecību speciāliste:
– Ja degvielas cena samazinātos, Latvijas pasts to vērtētu pozitīvi – tāpat kā pozitīvi tiek vērtētas jebkuras izmaiņas, kas ekonomē uzņēmuma finanšu līdzekļus. Tomēr no visām pasta apstrādes un piegādes procesu izmaksām degvielas izmaksas nesastāda tik būtisku daļu, lai, samazinoties degvielas cenām, notiktu straujas Latvijas pasta sniegto pakalpojumu cenu izmaiņas.
Jānis Riekstiņš, a/s Virši A valdes priekšsēdētājs:
– Šobrīd nav korekti uzskatīt, ka degvielas cenas tiek uzturētas mākslīgi no mazumtirgotāja puses. 2008. gada vasarā naftas cenas pasaulē sasniedza teju 150 ASV dolāru par barelu, savukārt pēc šā augstākā punkta sasniegšanas Latvijā palielināts gan akcīzes nodoklis degvielai, gan PVN. Tas arī loģiski novedis pie tā, ka būtisku cenu kritumu tā arī neesam piedzīvojuši. Savukārt ikdienas degvielas cenu svārstības ir loģiski cieši saistītas ar naftas cenu svārstībām pasaulē, tādēļ ikdienā vērojami gan santīma kāpumi, gan kritumi.