22.dec 2020
Tūkstošiem protestētāju otrdien izgāja Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, pieprasot premjerministra Nikola Pašinjana atkāpšanos ar Azerbaidžānu noslēgtā pamiera dēļ, vienlaikus valstī sācies opozīcijas rosinātais streiks.
Protesta akcijā Erevānas centrā, skanot saukļiem "Nikols nodevējs" un "Armēnija bez Nikola", pulcējās ap 25 000 cilvēku.
Demonstranti ielenca valdības ēku un aicināja policiju pievienoties tautai.
"Šī valdība vairs mūs nepārstāv. Tās lēmumi ir nelikumīgi, un tāpēc tai ir jāatkāpjas," uzrunājot demonstrantus, sacīja opozīcijas partijas "Dashnaktsutyun" politiķis Išhans Sagateljans.
Streikam pievienojušies Erevānas metro strādnieki, Erevānas Valsts universitātes arodbiedrība un vairāki desmiti uzņēmumu, sacīja "Dashnaktsutyun" pārstāvis Gegams Manukjans.
Streiks turpināsies līdz brīdim, kad Pašinjans būs atkāpies, viņš solīja.
Dienu iepriekš protestētāji bloķēja ceļu uz robežpilsētu Gorisu, piespiežot Pašinjanu saīsināt oficiālo vizīti trīs dienu nacionālo sēru ietvaros, kas izsludinātas, pieminot karā kritušos.
Pilsētas mērs Arušans Arušanjans aicināja protestētājus nepieļaut, ka Pašinjans nokļūst Sjunikas reģionā valsts dienvidos. Mēru policija vēlāk aizturēja.
Demonstranti otrdien pulcējās arī Gorisā, pieprasot mēru atbrīvot.
Pašinjans vairākkārt sacījis, ka negrasās atkāpties, un nostāju atkārtoti pauda otrdien pirms Erevānas demonstrāciju sākuma, sociālajā tīklā "Facebook" solot: "Es turpināšu pildīt premjerministra pienākumus."
Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahas strīdus reģionā uzsāka plašu uzbrukumu 27.septembrī.
9.novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26.novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.