Armēnija gaida Krievijas miera uzturētāju reakciju uz Azerbaidžānas pēdējo iebrukumu Kalnu Karabahā

Armēnija pirmdien mudinājusi Kalnu Karabahā izvietotos Krievijas miera uzturētājus spert konkrētus soļus, pēc tam kad Azerbaidžāna strīdus reģionā ieņēmusi stratēģiski svarīgu ciematu.

Azerbaidžānas karaspēks Faruhas ciematu Kalnu Karabahā ieņēma ceturtdien.

Apvidus atrodas Krievijas miera uzturētāju atbildībā, kas Kalnu Karabahā tika izvietoti atbilstoši ar Maskavas starpniecību panāktajam pamiera līgumam, ar ko 2020.gada nogalē tika apturēts Armēnijas un Azerbaidžānas karš par armēņu apdzīvoto strīdus reģionu.

Armēnijas Ārlietu ministrija paziņojumā pirmdien pieprasīja "izmeklēt Krievijas miera uzturētāju kontingenta darbības Azerbaidžānas iebrukuma gaitā," apstiprinot, ka Azerbaidžānas karaspēks joprojām atrodas apvidū.

"Mēs sagaidām, ka Krievijas miera uzturētāju kontingents Kalnu Karabahā spers konkrētus soļus, lai izbeigtu Azerbaidžānas vienību iebrukumu miera uzturētāju atbildības zonā," teikts paziņojumā.

Kauju atjaunošanās būtu liels izaicinājums Krievijai, kas šobrīd dziļi iestigusi karadarbībā Ukrainā.

Maskava pēc 2020.gada Kalnu Karabahas kara, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku, strīdus reģionā izvietoja 2000 miera uzturētāju.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un noslēdzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.