Armēnijas opozīcija sola cīnīties parlamentā un ielās

Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana galvenais vēlēšanu sāncensis eksprezidents Roberts Kočarjans otrdien neizslēdza iespēju rīkot ielu protestus, vienlaikus solot, ka par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem vērsīsies tiesā.

Kočarjans pie varas Armēnijā bija no 1998. līdz 2008.gadam un tiek uzskatīts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu politiķi. Svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās viņa vadītais bloks "Armēnija" ieņēma otro vietu, ievērojami atpaliekot no Pašinjana Pilsoniskā līguma partijas.

"Mēs grasāmies turpināt mūsu cīņu, un tā būs ļoti spēcīga," preses konferencē galvaspilsētā Erevānā sacīja Kočarjans.

"Līdzās cīņai parlamentā būs arī cīņa ielās, kur mums ir daudz atbalstītāju."

Svētdienas balsojumā Pašinjana partija saņēma teju 54% balsu, bet Kočarjans bloks 21% balsu.

Par vietām parlamentā cīnījās 21 partija un četri bloki, tomēr vēlēšanas pamatā tika uzskatītas par sacensībām starp Pašinjanu un Kočarjanu.

Pašinjans paziņoja par uzvaru naktī uz pirmdienu, parādoties provizoriskajiem rezultātiem, savukārt Kočarjana bloks uzreiz apgalvoja, ka notikusi krāpšanās.

Kočarjans otrdien atkārtoti solīja, ka tuvākajā laikā vērsīsies ar sūdzību Konstitucionālajā tiesā.

"Mums vēlēšanu rezultāti bija pārsteigums," viņš sacīja, apsūdzot varas pārstāvjus, ka tie vērsuši spiedienu pret karavīriem un valsts iestāžu darbiniekiem.

Tikmēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pirmdien slavēja vēlēšanu godīgo konkurenci un labo organizāciju.

Daži analītiķi pieļauj, ka Kočarjans, iespējams, cer apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, liekot lietā ietekmi tiesās, kas atradās iepriekšējās varas ietekmē, pirms 2018.gadā pie varas nāca Pašinjans.

Varas pirmajos divos gados Pašinjans centās atbrīvoties no politiski ietekmējamiem tiesnešiem, kas bloķēja viņa pretkorupcijas centienus.

Pašinjans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, cenšoties kliedēt politisko krīzi, kas izveidojās pēc pazemojošās sakāves pērn karā ar Azerbaidžānu.