Saistībā ar Latvijas sabiedrībai gaidāmajām četrām paralīzes nedēļām izveidojusies paradoksāla situācija: stingrā lokdauna ierobežojumus, tostarp uzņēmējdarbības pārtraukšanu un iedzīvotāju mājsēdi pēc pulksten astoņiem vakarā, kontrolēs iekšlietu resora darbinieki, kas paši lielā skaitā nav vakcinēti.
Ņemot vērā nelegālās imigrācijas spiedienu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība šodien nolēma līdz 10.februārim pagarināt ārkārtējo situāciju četrās Latgales pašvaldībās.
"Lokdauna" ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, lai stimulētu dīkstāvē nonākušās nozares, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes, kurā tika diskutēts par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības novēršanai sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Skolotājiem šis mācību gads iesākās ar papildu pienākumiem – jāpalīdz veikt skolēnu testēšana pret Covid-19; jāspēj vadīt stundas vienlaikus gan klātienē, gan attālināti. Tagad pamatīgu robu pedagogu ģimenes budžetā iecērt vēl prasība par obligātu masku valkāšanu (arī vakcinētajiem), vadot mācību stundas klātienē.
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, valstī sākusies ārkārtējā situācija. Tā noteikta uz trim mēnešiem un paredz vēl striktākus ierobežojumus galvenokārt nevakcinētajiem. TV3 raidījums “Bez Tabu” Rīgas ielās uzrunāja iedzīvotājus, taujājot viņu viedokli un sajūtām trauksmainajā laikā.
Pašlaik par nevakcinēšanos pret Covid-19 nevar pārtraukt darba attiecības, tā norādīja Valsts darba inspekcija (VDI). Ja darbinieks saņem darba uzteikumu, viņš var vērsties tiesā. Latvijas Brīvo arodbiedrības savienībā (LBAS) norādīja, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi ir pretrunā ar Darba likumu, vēsta lsm.lv.
Pircēju pievilināšana ar atlaižu starpniecību nav nekas jauns. Šī ir stratēģija, kas jo īpaši labi strādā krīzes situācijā. Arī šobrīd, kad elektrības, degvielas un pārtikas cenu kāpuma dēļ daudzām mājsaimniecībām ir jāskaita katrs cents, atlaides ir kā magnēts, kas pievelk ļaužu masas. Jo īpaši, ja zināms, ka atlaide darbosies tikai pāris dienas.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas izglītības process turpināsies klātienē, regulāri veicot skolēnu testēšanu. Vienlaikus tiek pastiprinātas epidemioloģiskās drošības prasības – sejas maskas skolā gan stundu laikā, gan ārpus tām jālieto visiem skolēniem un pedagogiem. To paredz vakar, 2021. gada 9.oktobrī, valdībā apstiprinātais rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Ārkārtējā situācija valstī tiek izsludināta uz 3 mēnešiem, rīkojums stāsies spēkā pirmdien, 11.oktobrī.
Ārkārtējās situācijas regulējums valstī spēkā stāsies 11. oktobrī, pēc trīs stundu diskusijām nolēma valdība. Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz 2022. gada 11. janvārim.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Iespējams, jau piektdien, 8.oktobrī, Latvijā varētu tikt izsludināta ārkārtas situācija veselības aprūpē, bet no pirmdienas, 11.oktobra, slimnīcās tiks pārtraukta plānveida pakalpojumu sniegšana, intervijā laikrakstam "Diena" prognozē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) kopējā gultu noslodze ir sasniegusi 95% slieksni, kas liecina, ka tuvojas nepieciešamība izsludināt ārkārtējo stāvokli veselības nozarē, atzina PSKUS Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) patlaban neredz nepieciešamību valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, jo papildu ierobežojumus varētu ieviest, neizmantojot šo tiesisko režīmu.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) šodien Veselības ministriju lūgs izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas veselības nozarē, jo nakts laikā situācija Covid-19 dēļ krasi pasliktinājusies, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja NMPD vadītāja Liene Cipule.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, iespējams, valdība jau šodien lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, televīzijas kanāla "Rīga TV24" raidījumā "Dienas personība" pieļāva Valsts prezidents Egils Levits.
Strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam tiek noslogotas Latvijas lielākās slimnīcas, kas liek domāt par ārkārtas stāvokļa ieviešanu tajās, kam par iemeslu galvenokārt kalpo ierobežotā skaitā pieejamais personāls, kas tiktu nosūtīts palīgā pārslogotajām intensīvās terapijas nodaļām, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) lems par turpmāko darbu un iespējamu nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli.
Saeima šodien ar lielu balsu vairākumu pārapstiprināja jau spēkā esošo, valdības no 11.augusta izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.