Reaģējot uz Krievijā sākto mobilizāciju, Latvijas valdība šodien skatīs Iekšlietu ministrijas (IeM) piedāvājumu izsludināt ārkārtējo situāciju atsevišķos Krievijas pierobežas novados.
Lai gan nepieciešamo lietu saraksts, lai krīzes situācijā ārpus mājas varētu iztikt 72 stundas, ir ļoti garš, patiesībā to visu var ievietot vienā mugursomā. Svarīgi ievērot principu – mazāk svarīgās lietas apakšā un tās, kas jāizmanto biežāk – augšpusē, Latvijas Televīzijai skaidroja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs.
Ņemot vērā migrācijas jomā joprojām nemainīgi saspringto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība otrdien nolēma līdz 10.maijam pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
Mediķi un epidemiologi uzskata, ka ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju nedrīkst atcelt. Veselības ministrijas ekspertu grupa valdībai piedāvā ārkārtas situāciju pagarināt vēl vismaz uz mēnesi, tiesa, pagaidām neieviešot stingrākus epidemioloģiskos ierobežojumus.
Valdībai par jauniem ierobežojumiem Covid-19 apkarošanai būtu jālemj, ja Covid-19 jauno gadījumu skaits pārsniegs 3000 dienā, bet saslimušo skaits slimnīcās pārsniegs 800 pacientu, šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes šādu nostāju pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Ārkārtējās situācijas saglabāšana automātiski nenozīmētu visu Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu saglabāšanu vai to pastiprināšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.
Rīt, 4.janvārī, plkst.10 notiks koalīcijas partiju sanāksme, kurā politiskie spēki diskutēs par to, vai nepieciešams pagarināt Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Ņemot vērā to valstu pieredzi, kuras visvairāk ietekmējis Covid-19 omikrona paveids, Latvijā būtu nepieciešams par mēnesi pagarināt ārkārtējo situāciju, uzskata Saeimas "Jaunās vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.
Veselības ministrija (VM) rekomendē valstī izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināt par vismaz trim vai četrām nedēļām, liecina publiskotais otrdienas, 28.decembra, Operatīvās vadības grupas (OVG) sēdes protokols.
Valdība, visticamāk, pēc 11.janvāra nepagarinās Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, taču precīzi nosacījumi attiecībā uz turpmākajiem ierobežojumiem tiks vēl sagatavoti, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).
Sociālajos tīklos kopš novembra vidus cirkulē baumas par "lokdaunu" pirms Ziemassvētkiem. Kā iespējamie "lokdauna" datumi tiek minēti 15. decembris, 21. decembris, 22. decembris.
Noplūdušo dūņu dēļ pašvaldība lūgs valdību izsludināt ārkārtējo situāciju trijos Augšdaugavas novada pagastos, liecina novada domes ārkārtas sēdē pieņemtais lēmums.
Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav sadarbspējīga sertifikāta par Covid-19 pārslimošanu vai par vakcinēšanos pret Covid-19 šodien ir pēdējā diena, kad var brīvi iepirkties, atgādina Latvijas Tirgotāju asociācija.
Ministru kabinets 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Nosacījumu mērķis ir mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos.
Otrdienas, 9.novembra, Ministru kabineta sēdē valdība plāno pieņemt galējo lēmumu par epidemioloģiskās drošības prasībām no 15.novembra, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ekonomikas ministrija (EM) aicina valdību vērtēt iespēju ļaut tirdzniecības centriem pēc 15.novembra strādāt arī brīvdienās, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, tomēr varētu izmaksāt arī nevakcinētām personām, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais grozījumu projekts noteikumos par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos.